Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis[2] Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11. septembrī, miris 1929. gada 12. septembrī) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem un Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas biedrs.

Kopš garas mūžības (Tālas noskaņas zilā vakarā)

by

Bet nekustošais ķermenis
Ne mīlas sajūt, ne naida –
Viņš atsalis un sastindzis
Guļ slēgtām acīm un gaida.

Viņš gaida siltas asaras,
Kas tam uz krūtīm lai lītu,
Viņš gaida kopš garas mūžības,
Lai celtos uz gaviļu rītu.

Mūžības priekšvakarā (Tālas noskaņas zilā vakarā)

by

Nu vajaga mirt!
Es gļēvs savu mūžu neesmu bijis,
Es smeldzošās sāpēs sev izcīnījis
Dvēseles tvirtumu bezveidā nirt.
Nu vajaga mirt!

Un tomēr…man riebj, mani drudzis krata
No nāves šausmaini zemiskā skata;
Izplešas acis, saceļas mats pēc mata…
Dzīvības sakariem visiem būs irt?
Nu vajaga mirt!

Nu vajaga mirt?
Un dzīve tir-skanoša tapa un plaša…
Darbs, tu mans nebeigtais! – Aizraujas dvaša –
Atpakaļ pirmatnes atomos birt?
Nu vajaga mirt!

*Sacerēta Liepājas cietumā.

Visu mūžu (Tālas noskaņas zilā vakarā)

by

I

Visu mūžu gāju maldā,
Dziļās sāpēs dvēsle tvīka, –
Beigās turu sevi valdā:
«Dzīvot! dzīvot!» – spēki slīka.

II

Vīta puķes saulzarainas-
Dzīve netop…ainas! ainas!
Žņirgstot žņaugtās puķes plaka –
Visu klāja zemes smaka.