Pavasara ziedu mirdzošajās acīs

Pavasara ziedu mirdzošajās acīs
paslēpies ir saules stariņš draisks.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā,
laime nemīl viena pavasarī būt.
Tā mīl ziedus, mirdzumu mums acīs,
vēlas dvēselēs par ceļa vēju kļūt.
Runāsim par laimi, gaismu, ziediem
vārdi negaisīs, tie katram pieskarsies.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā!

Nāk pavasaris, satiksimies parkā

Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
kur Daugava ar Pērsi tiekas,
kur lakstīgalas, rīta rasu dzerot,
lej savas jaukās melodijas.
Sanāksim mēs norunātā vietā,
savas dziesmas kopā dziedāsim
un rīta rasas mirdzošajā gaismā
gadu vējiem līdzās ziedēsim.
Raudzīsimies senā pilskalnā,
kur mūra logos sauli meklēsim.
Vai silda tā, kā tālā jaunībā?
To saules stariem katrs prasīsim.
Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
saviem sapņiem lidot atļausim.
Vai spēs tie ziedēt, gaismā iemirdzēt?
To gadu vējiem klusi vaicāsim.

Sēņotāji.

Vāverīte ezim teic:
– Laikus darbi jāpaveic!
Pilnas krātuves ja būs,
Nepārsteigs tad ziema mūs.

Dzirdi, ezi, pietiek snaust!
Nāc man talkā sēnes lauzt…
Tūliņ ezis darbu sāk;
Sēnes lasīt – to viņš māk.

Vasariņa atvadās.

Ābeles jau dārzos
Smagi lejup līkst.
Nobrieduši augļi
Zaru rokās tvīkst.
Gatvēs kļavu lapas
Spilgti iedegas.
Laukos pilnas vārpas
Kupli zeltojas.

Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Drīzi rudens
Zemi pārstaigās.
Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Pati saule viņu
Projām vizinās.

Anitas pavasara lūgums.

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari.

Atnes vizbulīšu klēpi,
Ko zem sniegiem gravā slēpi.

Dāvā kokiem zaļas lapas,
Atver bērzu sulām tapas.

Es ar blakusmājas Juri
Likšu bērzā strazdu būri.

Atsūti jau tagad maiju,
Tad ar savu lelli Paiju

Varēšu uz skolu doties,
Ābecītē paskoloties.

Vēl, ja nebūtu par grūtu,
Mazu brālīti man sūti.

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari!