Par pavasari
Atkal gaidu to brīdi,
Kad ievām pumpuri briedīs,
Kad vasara zaļos matus
Pār pelēko pakalni sviedīs.
Atkal gaidu to brīdi,
Kad sirds zaudēs ledus važas,
Kad prieks kā gājputni pirmie
No prombūtnes atpakaļ laižas.
Kad strāvos mīļuma dzirkstis
No acīm kā ugunskura,
Tavā delnā guls mani pirksti,
Krūtīs trauks laimes bura.
Es atkal gaidu to brīdi,
Kad izkusīs ziemas stīvums,
Krūtīs snaudošie pumpuri celsies,
Dzīslās kūsās vasaras brīnums.
Gundega Salna
Pienenītes, pienenītes
Sēd uz zaļas pakalnītes;
let garām mīļa saule,
Dod visām labu rītu.
– Pienenītes, pienenītes,
Mums tā skaisti radoties —
Visa esmu tīra zelta,
Jums zeltīti lindraciņi.
Rūdolfs Blaumanis
Nu saulītei ataugt
Sāk zelta ragi!
Nu badīties ies tā
Ar kupeni sētā!
Nu badīties ies tā
Ar šķūnīti pļavā,
Ar eglīti sarmā salīkušo.
Pavasars! Pavasars!
Tas paņem sauli
Pie zelta ragiem
Un paved viņu
Zem paša jumta,
Zem paša jumta,
Pie paša loga,
Ar zirnekļu pinumiem
Aizēnota.
Un iemet pa logu
Tā istabā tumšā
Ek, veselu klēpi
Dzeltaina prieka!
Pavasars! Pavasars!
Fricis Bārda
Labrīt, Saulīt, pasaulīt!
Tu jau agri augšā.
Līdz ar rīta zvaigznīti
Tītu debesu sagšā.
Vējiņš vēl nav ieskrējies,
Bet jau koku zaros
Liegi putnus modina,
Lai slavē pamošanos!
Labrīt, Saulīt, pasaulīt!
Tu vēl pumpuriņā.
Bet jau krāšņi vērusies
Pār Zemi gaismu sijā.
Gundega Salna “LABRĪT, SAULĪT, PASAULĪT!”
Taurenim modušies spārni –
Tik plāni, tik trausli!
Liepās pumpuri rosās
Degunus slienot pret sauli.
Zeme dzīvības sulas pilna
Kā mātes krūts.
Arājs meklē arklu,
Lauks smaržo pēc kūts.
Kamene apmulsusi ducina basā.
Dieviņš stāv basiņām rasā,
Pin saulītei sudraba
Lentītes matos,
Un dvēseli apņem svēta līksme
Kā Zemi krāsu varavīksne.
Pavasaris!