Par Pavasari

Pavasara ziedu mirdzošajās acīs
paslēpies ir saules stariņš draisks.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā,
laime nemīl viena pavasarī būt.
Tā mīl ziedus, mirdzumu mums acīs,
vēlas dvēselēs par ceļa vēju kļūt.
Runāsim par laimi, gaismu, ziediem
vārdi negaisīs, tie katram pieskarsies.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā!

Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
kur Daugava ar Pērsi tiekas,
kur lakstīgalas, rīta rasu dzerot,
lej savas jaukās melodijas.
Sanāksim mēs norunātā vietā,
savas dziesmas kopā dziedāsim
un rīta rasas mirdzošajā gaismā
gadu vējiem līdzās ziedēsim.
Raudzīsimies senā pilskalnā,
kur mūra logos sauli meklēsim.
Vai silda tā, kā tālā jaunībā?
To saules stariem katrs prasīsim.
Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
saviem sapņiem lidot atļausim.
Vai spēs tie ziedēt, gaismā iemirdzēt?
To gadu vējiem klusi vaicāsim.