Par Pavasari

Noglāstīt seju no drūmajām domām.
Zem ozola baltas vizbules zied.
Raibie tauriņi ielido vizbulēs
Dejot pavasara mīlestības deju
Pavasara atgriešanās svētkos.
Priecājos, jo visapkārt smaržo
Tikko paplaukušo bērzu smārds.
Dažādas putnu balsis
Uz priekšu mani dzīvot sauc!
Dziedāt negribas, bet gavilēt,
Šajā saulainā pavasara dienā!

Laid projām smagumu,
Laid nogurumu,
Lai lietus lāses
Skūpsta Tavu pieri,
Un draiskais vējš,
Lai ārda Tavu mieru-
Tu esi tikusies
Ar pavasari!
Laid projām…

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu Sirdī jaust.
Lai visi rīti – arī miglas tīti
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust.
Lai palo prieks – kā bērzam sulas
Kas zaļošanai spēku dod.
Un arī Tev
Šais zilos ziedos savs ziedēšanas
Spēks ir jāatrod.

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Nu visa pasaule viens milzīgs dārzs,
Kam pāri liecas debess plašums zils,
Ar ziediem izrakstītas pļavas, ārs,
Un svaigu sveķu smaržu elpo mežs.

Kā lielā mīlā gribas rokas celt
Pret ļaudīm, zvaigznēm, tālo debesi,
No dievīšķīgās dabas spēkus smelt,
Pret dienu iet ar gaišu dvēseli.