Par Latviju
Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā
Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr −
uz zemeslodes, zem saules
ir tāda tauta − latvieši,
uz zemeslodes, zem saules
ir tautai dziesma par sauli:
Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.
Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.
Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, –
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni – dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu…
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
augustā, decembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis tur neizdīgs bekas,
jo bez manis rakstītās kamanās
Ziemsvētki nesabrauks –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā vīzas un hartas,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
janvārī, jūnijā, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,
jo bez manis drebošā kumeļā
Jānītis neatjās –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
septembrī, novembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sals pekaiņiem pekas,
jo bez manis svecītes krastmalā
vēji nopūtīs –
tādas būs, pasaulīt, sekas.
Tev, Latvija, nav jābaidās,
Stāv stiprs sargs pie Daugavas.
Lai kādas svešas tautas nāks,
Tās tavu brīvi nenomāks.
Šis stiprais sargs, tik brašs un cēls,
Ir latvju tautas tēva dēls;
Viņš dzīvību par ķīlu liek,
Ka zeme nosargāta tiek.
Viņš sarga acu neaizvērs,
Līdz svešnieks kāds ap tevi sērs;
Un viņa roka nedusēs,
Ja naidnieks brīvi apdraudēs.
Sārt-balt-sārts karogs Latvijai
Par zīmi zelta brīvībai:
Kas stāv zem viņas karoga,
Tam brīvība ir dzīvība.
Mana Latvija, dadzītis mazs,
Ieķēries pasaules svārkos:
Rieksts, ko visstiprākais zobs
Pūlas, bet nespēj pārkost;
Tālu saredzams kuģa masts,
Vēja piepūsta bura:
Mana Latvija, gaismas stars,
Zibens elkonī turas…