Par Latviju
Es iedvesmojos no pienenēm,
siltām kā saule,
Es iedvesmojos no bitēm, kas
tā pienenes mīl
Un es iedvesmojos no rasotā
vēja mazliet,
Kas ceriņu ziedos rāmi dus.
Tad paceļos spārnos līdz balto
mākoņu pēlim,
un sniedzu augšup savas rokas,
Saules spožajam vainagam pretī
Lai ar maigām dvēseliskām vēdām
aplaimotu savu dzimto zemi.
/Anna Jakuškina/
Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas, meži šalc, —
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules prieks nāk sirdī salds.
Tur dzirdu tevi, senā daina,
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēsele atkal jauna man.
Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta, kura dzied.
Jānis Akuraters
Lai līgo lepna dziesma
Tev, brīvā Latvija!
Kā sauli uzlecošu
Sirds tevi sveicina.
Tu pērle, iznirusi
Iz dzelmju pusnaktīm;
Kā pērli tevi dārgu
Mēs sirdī glabāsim.
Tu puķe, kurai plaucis
Simts gadiem lolots zieds,
Kas tautas ilgām slacīts
Un tautas as’rām liets.
Tu zvaigzne, kas pie debess
Sāk atspīdēt tik nu,
Kaut seno zvaigžņu pulkā
No vecākajām tu.
Tu pavasara straume,
Kas smejot cauri tiek
Caur veca sniega blāķiem,
Ko ziema ceļā liek.
Lai līgo lepna dziesma
Tev, brīvā Latvija!
Audz liela, skaista, spoža,
Kā saule lecoša!
Vilis Plūdonis
Ap māti bites aplīp rudenī,
Ap savu valsti mēs, kad vētras staigā.
Ap Latviju, kam vairogs zvaigžņu zaigā,
Mēs aplīpam kā bites rudenī.
Ap savu robežu, ap savu pašu zemi
Mēs rokās dodamies un vienprātībā cietā.
Kā vienā kalumā, kā vienā reizē lietā
Mēs cieši stājamies ap savu pašu zemi.
Skrien strauji vējš, un baigi satumst rieti,
Ap savu māti bites turas cieti.
Zinaīda Lazda
Rudens vēji kad baisi
Atvarus mutuļos jauc,
Izdzirda vētrainie krasti:
Dziļumos Lāčplēsis sauc!
Sauciens uz augšu šāvās
Skanīgs, spēcīgs un tīrs,
Iztrūcies cēlās un āvās
Latviešu karavīrs.
Kopā ar dzīviem un veļiem
Varoņi pulcēties sāk,
Raugi: pa rasainiem ceļiem
Mūžīgā Latvija nāk.
Veronika Strēlerte