Par Latviju
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu — jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas nule uzlēkusi tajā.
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai, kas tev šalc pie kājām!
Pats Dievs sensenis svētīja
Še tavas āres mums par mājām.
Tev dzīvot mūžam, Latvija,
Kā jūrai lepni, saulei cēli!
Tu — mūsu māte dārgaja,
Mēs — tavas meitas, tavi dēli.
Tev dzīvot mūžam, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dotā!
Lai latvju tauta apvienotā
Aug spēkā, slavā, daiļumā!…
Vilis Plūdonis
Mana tēvzeme ir mana tēta zeme.
Es esmu brūnā lācīša tētis.
Lācītis naktī bij aizbēdzis mežā.
Šorīt lācītis man teica: “Tēti,
Cik saldas avenes tēvzemē!”
Jānis Peters
Vai tu zini, kas Latvija?
Tā ir zeme, mana dzimtene.
Vai tu zini, kas ir dzimtene?
Tā ir zeme, kur es piedzimu.
Vai tu zini, kā es piedzimu?
Tā kā puķuzirnis uzziedēju māmiņai,
tā kā puķuzirnis apvijos ap tētiņu.
Jānis Peters
Starp lieliem kokiem vecā pils.
Un Rozentāla trepes ved pie dīķa.
Tur divi gulbji peld ar pīlēm.
Pie strūklakas, kas sit no zemes dzīlēm.
Dzimtais pavards pie debesīm kuras.
Lai pārnāktu mājās,
mēs neveram durvis,
bet grāmatu vākus
un brīvojam telpu sevī,
kur dzimtenei būt.
No gliemeža mācīties nevaram,
jo mājas nav patvērums mums,
bet mēs būsim patvērums mājām.