Ziedu pļava krāšņi zied
Trejdeviņiem ziediņiem.
Vēl krāšņāk jaunas meitas
Košiem ziedu vainagiem.
Jānīt’s brien ziedu pļavu
Naktsvijoles meklēdams.
Neatrod naktsvijoles,
Atrod meitu pudurīti.
/Gundega Salna ” Zilu ceriņu upes”/
Dzīvot ar jūru
Dzīvot ar jūru
Un rakstīt par jūru.
Klausīties kaiju klaigās
Un viļņu klusajās šalkās.
Pievērt acis
Un sasmaržot vēju,
Vērot, kā dzīve
Lēni prom aizpeld.
Kad iestājies dziļš klusums būs,
Zināt, ka ir labi viss.
Piepildīti sapņi būs,
Un miera osta sasniegta.
Pacelt acis uz sauli,
Jūras viļņiem uzsmaidīt.
Dzīvot ar jūru
Un aizmigt laimīgi.
/Rasa Švireviča/
Sajūta
Tā sajūta, kad kāds izstiepj roku
Un saspiež tavu sirdi.
Tā sajūta, kad sāp,
Bet tu neko nejūti.
Tukšums.
Tas piepilda
Un nelaiž vaļā.
Tomēr saule spīd,
Un Zeme vēl griežas.
Tā sajūta, kad zini –
Tev ir enkurs,
Kas tevi piezemēs.
Tā sajūta, kad zini –
Tev ir plecs,
Pret kuru atspiesties.
Es nezinu, kur eju,
Kas būs un kur nonākšu.
Bet zinu, ka ar tevi
Vienmēr esmu mājās.
/Rasa Švireviča/
Maldos
Var pazust maldos.
Maldos var arī atrasties.
Es gribu būt viss,
Bet reizē – nekas.
Mani ceļi ir ievīti jūras viļņos.
Pūš vējš – tie lēkā
Kā nemiera gari.
Kurp iet man?
Ko darīt tālāk?
Viss noslēpumos tīts,
Jūras dzelmē apslēpts.
Skatos tālumā,
Šķiet, maldina mani sirds.
Es gribu būt viss,
Bet reizē – nekas.
/Rasa Švireviča/
Saules ausmu
Ar acīm aizvērtām
Klusībā vēlēties,
Saules ausmā uzzied
Lai rīts.
Lai putnu balsis apkārt lēkā,
Meža smarža neizdziest.
Ar pieneņpūkām maigām
Vēja plūsma aizlido.
Kad atkal pienāks rīts,
Tīrs murgiem, ellēm, briesmoņiem?
Lūgt tikai vienu
Sidrabotu saules rītu.
Lūgt tikai tīru,
Baltu dienu piedzīvot.
Kad mīlēt, sapņot, ticēt
Labajam atkal ļauts.
/Rasa Švireviča/