Otrā puse

Manējā pusē
Stikliem izbira rūtis
Papildus gaisma laužas uz āru
Bet tur , tajā , aiz šķautnē
Slēpusies trešā puse
Un tā tagad mainās
Jo nespēj vairs klusēt
Ir stikliem jāizbirst
Ja skaļums par lielu
Smalki saplēsti stikli
Klāj pašu galveno ielu
Otrā pusē
Ne šajā
Pasaules varenie tusē
Neviens mums nestāsta
Saplēstie klusē
Visiem pa vidu
Kā agrāk
Tīras dvēseles staigā
Tās nesagriež kājas
Jo neslēpj savus vaigus
Ak ,pasakiet kāds
Kur kājas tās mazgā ?
Ka šķautnes negriež
Varbūt kļūs labāk

pucenis

Pievienoja: Raitis

Bet šodien

Es savam telefonam pieburšu ausis
Piebēršu tās ar lapu šalkoņu un cīruļu dziesmām
Varbūt tad kādu dienu telefonam iemirdzēsies acis
Redzot, kā zilie zvaniņi šūpojas vējā un bites sūc medu
Varbūt kādu dienu tas noglāstīs manu vaigu
Bet šodien….Es tikai pieburšu ausis

pucenis

MAIGUMS

Kad pēdējo reizi manīji stārķi planējam?
Tik balts un tīrs ir narcises smīns.
Kā gaismu met zirnekļu tīkls.
Skaties uzmanīgi var sagriezties.
Apmaldīties un atrasties.
Saules glāstos pamosties.
Ļauj kā nātrei pieglausties.
Tagad jūti? Tas ir īsts.
Vilku vālēm pūkas līst.
Caur tām skats visai glīts.
Nebaidies nāc man līdz.

Kaspars Krauklis

NOTICĒT

Skatos liesmā
Viļos savā dzīves dziesmā
Taustiņi sprūst, stīgas trūkst
Tā lēnām iznīkst skaņa
Iestāsies klusums
Parādīsies bailes, neziņa
Vel palikusi gaisma
Kas apspīd manu ceļu
Tā aizpildīs trūkstošo skaņu
Aizlāpīs kaucošās sāpēs
Remdēs sirdī alkstošās slāpes
Ko vien nevar izdarīt gaisma.
Pietiek ar dzirksteli
Lai ticētu, lai dzirdētu
Savu sirds balsi.

Kaspars Krauklis

TĀLĀS RŪPES

Man sāp ka nevaru palīdzēt,
Bet mierīgi nosēdēt nevaru.
Man rauj dusmas, ka nelaikā.
Kad dzīvoju savu sapni,
Tu otrā malā ciet.
Kad vajadzētu būt tev blakām,
Esmu otrā pasaules malā.
Kaut tā nav mana cīņa,
Man rūp tava vieta,
Lai galu galā… uzvar dzīvība!

Kaspars Krauklis