Zirga gada novēlējums.

Pār klaniem, laukiem, cauri mežiem
Steidz ugunīgais Zirgs.
Ko nes viņš katram no mums
To pateikt gribu es Jums.
Ir jābūt diplomātiskam, dinamiskam un spējīgam,
Jaunus izaicinājumus pieņemt,
No riskantiem, spontāniem darījumiem atteikties,
Saglabāt mieru un saticīgai būt’
Tādai Žurkai būs jāmācās būt.
Kad centīsies, ar laiku, tu pamanīts tiksi,
Pa karjeras kāpnēm tu virzīts tiksi,
Tad makā lieks eiro arī birs,
Un varēsi ātrāk pie kārotā tikt.
Ģimenē valdīs tad harmonija.
Tik uzmani Vērsi veselību.
Ja būsi enerģijas pārpilns,
Tad veiksies gan mīlā, gan darījumos,
Tāds varēs būt Tīģeris, neatvairāmais.
Kā jau garausim pieklājas,
Bez riska ar gaidīšanu,
Ar tuvinieku izlīdzēšanu,
Tu varēsi atklāt, cik iespēt spēsi.
Pie negaidītiem ienākumiem varēsi tikt,
Ja jaunas iespējas atklāsi,
Ar iedvesmu un tieksmi uz romantiku,
Gads spilgts, ar emocijām tiks pavadīts,
Tik Pūķi, sargies no pārslodzes!
Cauru gadu ložņājusi, esi ļoti piekususi,
Ja uzmanīgi rīkosies ar naudu, tad perspektīvas radīsies,
Ar tuviniekiem uzmanīgi runā,
Ka nesanāk kāds kašķis,
Tik apdomība, darbs tev līdzēs,
Tas atklās jaunas perspektīvas.
Kā jau jaunam, spējīgam uz visu,
Nāks iespējas pie pārticības tikt,
Ar pakavu dimdoņu virmojot kaislei,
Spēj valdīt lēmumus, lai nepakluptu.
Mierpilns gaidāms tev Kaziņ gads,
Un necenties tiekties pēc bagātības,
Gūsi tu mieru mājas darbos,
Mākslai tā tuvāk un vaļas priekiem.
Tad tieksies pie tevis,
Kam ir grūti,
Jo neesi ļoti impulsīva,
Ar jaunu spēku tu spēsi dzīvi vadīt,
Jo dzīves prieku citiem spēsi iedot!
Tu strādājot naudu, Pērtiķi, sapelnīsi,
Pie jauna amata arī tiksi,
Varbūt veiksies mīlestībā,
Un jaunus apvāršņus ceļojot, mācoties gūsi.
Tu tiksi veiksminiek pie naudas, jo strādīgs,
Un mazliet tērēsi, lai frišinātu seksti,
Tāds smukulis, kā Gailis, pamanāms it visur,
Viens nepaliks, pie sievas ātri tiksi.
Kā jau Sunim, kurš ar skaļu klaigāšanu,
Domā panākt savu gribēšanu,
Jāmācās būt pacietīgam, piesardzīgam,
Un pie malas jāmet greizsirdība,
Vienmēr jābūt uzticīgam.
Tavi sapņi piepildīsies,
Ja tu mazliet pacentīsies,
Veiksme novedīs pie altāra,
Būs gan romantika, gan saskaņa,
Jo kā jau saka:veicas kā Cūkai!

/Romāns Valters/

Vai Saskarsmes lasītāj’ precoties ar?

Tā kā es iepazinos ar savu sievu ievietojot avīzē „Saskarsme” sludinājumu, un vienā no numuriem izlasīju, ka cilvēki raksta par otras pusītes atrašanu un laimīgām laulībām, tad nolēmu, ka jāraksta man ar. Tad, lūk:
Kāds rakstīja, sūdzējās – zināms nav,
Vai Saskarsmes lasītāj’ precoties ar?
Tad, lūk, lai zināms visiem top –
Es dalīšos priekos, es neesmu skops:
Un atkal rokās man, nu jau žurnāls – jauks,
Tā rakstos cilvēki par attiecībām pauž,
Tās īpatnējas mēdz būt, dažkārt,
Kā vulgārs vīrietis, daž’ laba sieviete
ar cita vārdiem,
Kā zirneklis “vij”, intrigu lai mīlas valgos,
Skaut’ jaunu upuri, sen izredzēto.
Te ļaudis vaļsirdīgi klāsta,
Par mīlas dēkām, pārvēršot tos stāstos,
Par pārdzīvoto vēsta, domājot, ka būs,
To uzrakstītais pamācība citiem.
Un neba pēdējais vai pirmais žurnāls šis,
Kur Anda, Zane, Dace, Uldis, Rolands gaužas.
Bet citiem, par laimi, iepazīstot mīlu
No sirds, priekā, vārdi dzejā ārā laužas!
To visu SASKARSMĒ var izbaudīt,
Kur četrus gadus atpakaļ es sūtīj’ pasta balodīt,
Tik Dievs vien zin vai balodis bij izmanīgs,
Vai sūtījums bij uzrakstīts, ka nemanīt,
To nevarēja sieviete, no vaiga glīta,
Sav’ mūža ceļu ejot, palikusi viena.
Lai piedod man daž’ laba dāma,
Kas domāja, ka kopdzīve ar mani – drāma,
To nesaskatīj’, nu jau mana sieva,
Ar ko jums vēstu, “rezultāts” lai zināms top.
Lai ļaudīs neizraisa bažas manu vārdu dāsnums,
“Kā katrs māk, tā maun” – tā dziedāj’ Edgars Liepiņš,
Un tādēļ man nav kauns,
Ja kādam lasot sanāk smiekliņš.

/Romāns Valters/

Veras vaļā restorāns

(Veltīts „ Azur” jaunā restorāna atvēršanai)

Ja gribat noslēgt darījumus,
Vai tāpat vien ar baudu rumu malkot,
Jeb dāmu pacienāt ar svaigu maltīti,
Un draugu lokā godus svinēt?
Tad laipni lūgti mūsu restorānā,
Kaut naktī, dienā vai no agra rīta
Jūs tiekat arvien gaidīti,
Lai varētu tikt pasniegt šiku maltīti!

/Romāns Valters/

Es mīlu!

Viens maigs mīļš vārdiņš,
Un asins straujāk dzīslās rit,
Vaigi tumšsārti kļūst,
Smaids tevi skaistāku dara,
Šim vārdam ir burvju vara,
To izdzirdot, domu gājiens cits,
Uz mirkli aizmirstas it viss.
Tu esi vārda jūtu varā,
Un vēlies dzirdēt to ik dien!

/Romāns Valters/

Vai mīli?

Vai mīli to, kurš kopā ar tevi,
Sveic jaunu dienu?
Kurš jau kuro gadu tevi mīl, arvienu?
Kurš nevar bez tevis, domā un mīl!

/Romāns Valters/