Kājas grib skriet

Kurp tavas kājas grib iet,
kurp tās grib skriet?
Kurp tavas kājas grib iet,
kurp skriet?
Mežā vālodze sauca,
siena vezumi brauc,
peld upītē sapalu daudz –
turp tās grib skriet!

Kurp tavas kājas grib iet,
kurp tās grib skriet?
Kurp tavas kājas grib iet,
kurp skriet?
Smiltis liedagā silst,
jūras plašums tik zils,
balta stāv mākoņu pils –
turp tās grib skriet!

Kurp tavas kājas grib iet,
kurp tās grib skriet?
Kurp tavas kājas grib iet,
kurp skriet?
Nezinu vēl es pats!
Ceļš aizlokās garš un plats,
Kurp vien aizsniedzas skats,
kājas grib skriet!

Pievienoja: Elīna Dž. Aigro

Pūpola maigumā izplaucēt dienu.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

/Kristaps Vengrevičs/

Es ripoju

Gar veikalu gar gateri
Gar aptieku gar skolu
Pa taciņu pa ieliņu pa šoseju pa molu
Pār laukumu pār tiltiņu
Pār peļķi un pār grāvi –
Es taču vainīgs nebiju
Ka tu man ceļā stāvi!

/Anete/

Nevis slinkojot un pūstot

Nevis slinkojot un pūstot
Tautu labā godā ceļ.
Nē, pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ.

Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas tad izskaitīt gan spētu
Zelta kviešu krājumu!

Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas kā pelus, vējam ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.

Junkurs un zemnieks

Kāds zemnieks žēlojies reiz šādi
Pie Kārļa, sava junkura;
«Ak tavu lielu lielo skādi,
Kas mamm šodien notika!

Mans suns ir jūsu govi kodis.
Ko nu pie maksāšanas sodīs?»
«Tev’, lempi!» junkurs brēca tam,
«Trīsdesmit rubļus nospriežam,
Kas tūlīt tev ir jāaizmaksā.
Tā ir pēc likumiem tā taksa!»
«Ak žēlīgs kungs, jel klausieties!»
Nu zemnieks sacīja. «Tāds posts
Gan otrādi ir gadījies;
Mans lops no jūsu suņa kosts.»
Un ko nu junkurs sprieda?
«Jā, zemnieks, tā ir cita lieta.»