To grūti apzināt ka mīlestība pazūd.
Paliek tikai nesaprašana un naids.
Tā gribās parunāt un apkamt mīļos
Cerībā to mīlestību atjaunot.
Tā vēlos lai pie manis ienāk
Un apjautājas kā tev iet?
Ar katru dienu cerība tā izzūd
Un atkal manu sirdi skumjas māc.
Kādreiz gribās paraudāt uz pleca.
Visas savas bēdas izstāstīt.
To gudro padomu tev prasīt
Un atviegloti pasmaidīt.
Cik ātri gadi paskrējuši
Cik ātri gadi paskrējuši, bet ļoti daudz ir padarīts.
Divi bērni izauguši mabērni un mazmazbērniņš.
Daudzi laims, daudzi prieka tava dzīvē neiztrūkt.
Ilgus,ilgus gadus zīvot tuviniekus atbalstot.
Deviņdesmit tas nav daudzi, vari valsi uzdejot.
Deviņdesmit -bezgalība,vari priecāties un būt !!!
Vai Tu zini kas ir nakts?
Vai Tu zini, kas ir tas tumšais un drēgnais?
Ja tu to prasītu man, es noteikti apjuktu.
Bet tu apjuktu?Labi tas tumšais un drēgnais
ir nakts!
Puses
Es esmu tu,
tu esi es –
divas puses
no pasaules.
Divas puses
no visām smaržām.
Divas puses
no visām paražām.
Divas puses
no vienas
garāžas,
kur pirms
debesbraukšanas
aug
puķes stāds.
Es esmu tu,
tu esi es-
divas puses
no pasaules.
Tad kapēc tik lēnām
tu nāc?
Cik skaista ir tā kāzu diena.
Cik skaista ir tā kāzu diena.
Kad diviem gribās kopā būt.
Tā lielā, bezgalīgā mīlestība
Dos spēku abiem laimi gūt.
Kad šampanietis ieliets glāzēs
Un draugi korī uzsauc “rūkts”
Manām lūpām pieskaras tavas
Un sids mums abiem strauji pukst.
Mīlestību lai enģelīts sargā.
Stārķis lai bērniņus nes.
Siltums un laime blakus lai dzīvo.
Pārejos darbus izdari pats!