Kā mēs skrējām!
Kā mēs ķērām!
Es pa priekšu,
Suns pa priekšu,
Zaķis pa priekšu, –
Krūmos iekšā
Spurkš!
Rainis
Pievienoja: Loreta
Pavasara mīla
Tavs pieskāriens tik maigs, tas liek manam ķermenim justies trauslam,
Tavs skatiens graujošs, Tu spēj ieskatīties manā dvēselē,
Tavs skūpsts tik salds, joprojām jūtu to uz savas pieres,
Tavs ķermenis pilns siltuma un mīlestības, es tevi jūtu, tavus apskāvienus, tavu klātbūtni.
Emīlija Tetere
Sirds
Mana sirds ir kā lapa rudens galā –
Tik trausla un vāra,
Ka pieskāriens vien to miljons daļās saberž.
Mana dvēsele – daudz stiprāka.
Tā cīnās kā zāle zaļā ar sniegu
Un nepadodas, jo pavasarī izsprūk cauri.
Manī kaisle liesmo,
Tās uguns nenodziest.
Tā laužas uz āru
Un sirdi manu stiprina.
Kad saule atkal silda,
Tad trauslā lapa no jauna dzimst.
Tā uzplaukst un dzīvo
I stipra i daiļa.
Kad dvēsele stipra
Un sirds mana arī,
Tad mīlu es jo dziļi un skaisti,
Bet pasaule to nepiedod.
Rasa Švireviča
GAILENĪTES
Kas tur rosās sūnās?
Siltās, mīkstās dūnās?
Kam tie mazie deguni
Dzelteni un ziņkāri?
Tās jau gailenītes –
Sēņu princesītes!
Cepures kā sekstes,
Zelta zābaciņi.
Gundega Salna
Otrā puse
Manējā pusē
Stikliem izbira rūtis
Papildus gaisma laužas uz āru
Bet tur , tajā , aiz šķautnē
Slēpusies trešā puse
Un tā tagad mainās
Jo nespēj vairs klusēt
Ir stikliem jāizbirst
Ja skaļums par lielu
Smalki saplēsti stikli
Klāj pašu galveno ielu
Otrā pusē
Ne šajā
Pasaules varenie tusē
Neviens mums nestāsta
Saplēstie klusē
Visiem pa vidu
Kā agrāk
Tīras dvēseles staigā
Tās nesagriež kājas
Jo neslēpj savus vaigus
Ak ,pasakiet kāds
Kur kājas tās mazgā ?
Ka šķautnes negriež
Varbūt kļūs labāk
pucenis
Pievienoja: Raitis