Kas tur rosās sūnās?
Siltās, mīkstās dūnās?
Kam tie mazie deguni
Dzelteni un ziņkāri?
Tās jau gailenītes –
Sēņu princesītes!
Cepures kā sekstes,
Zelta zābaciņi.
Gundega Salna
Gundega Salna dzejoļi
Šķir celiņu, saules meit,
Ravē pļavu ērkulīti!
Pelašķīti, magonīti,
Sarkano āboliņu.
Lai dej stalti zemes dēli
Vasar’s ceļa maliņā!
Šķir celiņu, saules meit,
Vij pīpenes vainagā!
Iepin tēva ozoliņu,
Ievij zelta madariņu!
Lai dej līksmi zemes meitas
Vasar’s ceļa maliņā!
Gundega Salna
Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām, vīgriezēm, papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
Gundega Salna
Atkal gaidu to brīdi,
Kad ievām pumpuri briedīs,
Kad vasara zaļos matus
Pār pelēko pakalni sviedīs.
Atkal gaidu to brīdi,
Kad sirds zaudēs ledus važas,
Kad prieks kā gājputni pirmie
No prombūtnes atpakaļ laižas.
Kad strāvos mīļuma dzirkstis
No acīm kā ugunskura,
Tavā delnā guls mani pirksti,
Krūtīs trauks laimes bura.
Es atkal gaidu to brīdi,
Kad izkusīs ziemas stīvums,
Krūtīs snaudošie pumpuri celsies,
Dzīslās kūsās vasaras brīnums.
Gundega Salna