Šķir celiņu, saules meit,
Ravē pļavu ērkulīti!
Pelašķīti, magonīti,
Sarkano āboliņu.
Lai dej stalti zemes dēli
Vasar’s ceļa maliņā!
Šķir celiņu, saules meit,
Vij pīpenes vainagā!
Iepin tēva ozoliņu,
Ievij zelta madariņu!
Lai dej līksmi zemes meitas
Vasar’s ceļa maliņā!
Gundega Salna
Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām, vīgriezēm, papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
Gundega Salna
Iešūpo, vasara, iešūpo
Šūpoles savas!
Šūpošos tevī kā bite
Zieda galā.
Šūpošos tevī kā putns
Bērza zarā,
Kā zaļa līdaka vilnī baltā.
Šūpošos tevī kā puteklis
Saules starā.
Iešūpo, vasara, iešūpo
Šūpoles savas,
Lai tevī šūpoties varu
Bez gala!
Gundega Salna
Atkal gaidu to brīdi,
Kad ievām pumpuri briedīs,
Kad vasara zaļos matus
Pār pelēko pakalni sviedīs.
Atkal gaidu to brīdi,
Kad sirds zaudēs ledus važas,
Kad prieks kā gājputni pirmie
No prombūtnes atpakaļ laižas.
Kad strāvos mīļuma dzirkstis
No acīm kā ugunskura,
Tavā delnā guls mani pirksti,
Krūtīs trauks laimes bura.
Es atkal gaidu to brīdi,
Kad izkusīs ziemas stīvums,
Krūtīs snaudošie pumpuri celsies,
Dzīslās kūsās vasaras brīnums.
Gundega Salna
Ko tev dāvināt šorīt,
Kad rītausma pamali glāsta?
Saņem šo plaukstošo dienu
Kā smaržīgu ziedu plaukstā!
Ievij vēju, kas modies
Vasaras ziedu pļavā,
Ievij to savā bizē
Garā un smagā!
Pasmel ūdeni strautā,
Kas nerātni traucas uz Gauju…
Pasmel un izmazgā acis
Ar svētā ūdens sauju!
Atver dvēseli vaļā,
Ielaid pasaules elpu!
Ir diena modusies
Putnu skanošu svilpju.
Ir diena modusies –
Putnu un skudru ceļi ir vaļā.
Un arī prieks ir modies,
Un daino par visiem skaļāk.
Gundega Salna