Šo ceļu jūs ar mīlestību sākat,
Tad mērojiet to kopā, lai ik reiz,
Kad grumbuļains, vai augšup – stāvā kalnā ejot,
Spēj mīlestība, no tā lejā kāpjot, noturēt!
Mīļš glāsts, karsts skūpsts
Un roku tvēriens ciešāks,
Bez vārdiem saprast liks,
Ka liela laime divatā vien – nesanāk.
Ar lielu brēku, gaisu tricinādams,
Nāks jūsu mīlestības auglis šajā pasaulē –
Tā jūsu jaunradītā dvēselīte,
Ko jums, līdz mūža galam jāsaudzē.
Un atkal pār galvām mākoņi slīd,
Nāks jauna diena rīt, aizparīt,
Jums vēlam līdz sirmumam blakus iet,
Spēt jaunās sirdis ar mīlas “pavadu” saturēt!
Kāzas
Nu ir tava diena klāt.
Nu ir tava diena klāt.
Kā vienmēr līst lietus.
Saule tikai sirdī spīd
Atceroties draugus.
Tad saule spīd par stipru,
Tad lietus līst par slapu.
Tad vējš, tad sniegs….
Tam visam neredz galu.
Tavā dzīvē ienāk saule,
Kas māk sasildīt un just.
Kopā soļojat jūs dzīvē
Laika nepietiks lai skumt.
Lai mīlestība nezaudētu krāsas
Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.
Pa lāsei zaļuma no ozoliem un kļavām,
Ap Gaujienu, kas ciešā lokā stāv,
Un debesis no vizbulīšu gravām
Un sudrabu, kas viļņu tīnēs blāv.
Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad reizēm logā būs vien pelēks rīts,
Tai vajag arī spožu bērza tāsi
Un ugunīgās pīlādžogu spīts.
Lai mīlestība krāsas nezaudētu,
Tīrs vienmēr jāuztur tas skaidravots,-
Caur kuru siržu tuvība top svēta
Ar to, kas otram mīlot vairāk dots.
Cik skaista ir tā kāzu diena.
Cik skaista ir tā kāzu diena.
Kad diviem gribās kopā būt.
Tā lielā, bezgalīgā mīlestība
Dos spēku abiem laimi gūt.
Kad šampanietis ieliets glāzēs
Un draugi korī uzsauc “rūkts”
Manām lūpām pieskaras tavas
Un sids mums abiem strauji pukst.
Mīlestību lai enģelīts sargā.
Stārķis lai bērniņus nes.
Siltums un laime blakus lai dzīvo.
Pārejos darbus izdari pats!