Šo ceļu jūs ar mīlestību sākat,
Tad mērojiet to kopā, lai ik reiz,
Kad grumbuļains, vai augšup – stāvā kalnā ejot,
Spēj mīlestība, no tā lejā kāpjot, noturēt!
Mīļš glāsts, karsts skūpsts
Un roku tvēriens ciešāks,
Bez vārdiem saprast liks,
Ka liela laime divatā vien – nesanāk.
Ar lielu brēku, gaisu tricinādams,
Nāks jūsu mīlestības auglis šajā pasaulē –
Tā jūsu jaunradītā dvēselīte,
Ko jums, līdz mūža galam jāsaudzē.
Un atkal pār galvām mākoņi slīd,
Nāks jauna diena rīt, aizparīt,
Jums vēlam līdz sirmumam blakus iet,
Spēt jaunās sirdis ar mīlas “pavadu” saturēt!