Bukurags

Oi — oi — oi — briesmīgs gan ir viņš un ļauns
Tas vecais, tas lielais, tas ragainais auns!
Nu jau pat Jankam viņš negriež vairs ceļu
Un badīties iet pat ar pērnājo teļu —
Tas bažibozuks ar milzīgo asti.
Tik šodien gan jaunkungam izgāja prasti.
Pie elkšņiem paēnā avotiņš mazs.
Apkārt tam purenes zeltojas.
let savā ragainā frizūrā
Viņš raudzīt tās. Pretim tam avotā
Nāk pretim otrs bažibozuks — tāds pats.
O, domā viņš — nu tik būs lieta! Un — bac!
Viņš saslējies zveļ tam. Zveļ cik tik ir jaudas —
Bunkš! avotā … Izlec un sprauslā un šķaudās.

Saules svētki

Nu saulītei ataugt
Sāk zelta ragi!
Nu badīties ies tā
Ar kupeni sētā!
Nu badīties ies tā
Ar šķūnīti pļavā,
Ar eglīti sarmā salīkušo.
Pavasars! Pavasars!
Tas paņem sauli
Pie zelta ragiem
Un paved viņu
Zem paša jumta,
Zem paša jumta,
Pie paša loga,
Ar zirnekļu pinumiem
Aizēnota.
Un iemet pa logu
Tā istabā tumšā
Ek, veselu klēpi
Dzeltaina prieka!
Pavasars! Pavasars!

Fricis Bārda

Nakts

Mēnesīt’s
Zib un trīc
Lodziņā.
Sapnīt’s kluss
Raudot dus
Sirsniņā.
Sapnīt’s
Piekusis
Maldīties.
Sirds to tā
Gaidīja.
Atdusies!

Fricis Bārda

Zvaigžņota nakts

Nakts šovakar velkas kā māmiņa veca.
Tai liela tumšzila nasta uz pleca.
Gar bārkstainām vīlēm tai saķērušās
dreb zvaigznes, debesīs izplaukušās.

Labvakar, māmulīt! Dievs palīdz!
vai nevari paņemt starp puķēm tām līdz
vienu sirdi, kas sen jau kā puķe plaukst,
bet nevar uzplaukt; šeit viņai par aukst…

Zvaigznes

Kā zvaigznes zilā naktī krīt,
tā manas dienas krīt.
Un mūžs mans — zvaigžņu mirgojums
starp vakaru un rīt.

Kā zvaigzne zilā naktī krīt,
tā krītu arī es.
Dej mīlestība, sāpes, prieks
kā zaļas dzirksteles …