Rainis

Raudzīsim, kā to lai darām,
Ka visus desmit saskaitīt varam.
Viens, divi, trīs –
Tie citi būs drīz.
Četri, pieci, seši –
Tie mums ar nau sveši.
Septiņi, astoņi, deviņi –
Areče nu – te viņi!
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt.

Rainis

Jau lapas dzeltējumā iet;
Viens putniņš zara galā dzied:
Čir, čir, — čir, čir!

Es skrēju visu vasaru,
Es jaunos visus izvedu —
Čir, čir, — čir, čir!

Jau saule dziļi miglā brien,
Lai paši nu pēc saules skrien –
Čir, čir, — čir, čir!

Jauns ziedons visus kopā vāks,
Viens vienīgs putniņš nepārnāks
Čir!

Rainis

Kaķenītei bērni bija –
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!

“Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki.”
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.

“Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!”

Rainis

Nu nākat, bērniņi, izstāstat,
Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

Jaungada mēnesi –
saņemt skriesim,

Meteņu mēnesī –
ķekatās iesim,

Sērsnu mēnesī –
pavasari gaidīsim,

Sulu mēnesī –
lēļojot ganos dzīsim,

Ziedu mēnesī –
Jāņiem vaiņagus pīsim,

Siena mēnesī –
sieniņu grābsim,

Labības mēnesī –
pļaujas vezumos kāpsim,

Rudens mēnesī –
pēc riekstiem lodāsim,

Veļu mēnesī –
veļus godāsim,

Salnas mēnesī –
mežā pēc malkas steigsim,

Ziemas mēnesī –
ziemas saulgriežus sveiksim,

Tad atkal jaungadu saņemt skriesim
Un cauru gadu darbiņos iesim.

Rainis

Pūšu tāšu tauri,
Lai skan mežiem cauri
Vēja mātes auri —
A—a—ū! A—a—ū!

Nāciet, mani gari,
Pūtiet arī, arī —
A—a—ū! A—a—v!

Nākam arī, arī,
Pūšam žēli, gari —
A—a—ū! A—a—ū!

Pūšam žēli, gari,
Kokiem kaili zari!
Pū—! tū—! šū—!

Zelta lapas bira,
Zaļā zeme mira —
A—ai! A—ai! A—ai!

Rudens jau tik sebu,
Sals iet drebu, drebu!
Ū—ū—ū! Ū—ū—ū!

Pūšam tāšu tauri,
Lai skan mežiem cauri
Vēja mātes auri:
A—a—ū! A—a—ū!

Rainis