Rainis

Jyus, kas asat raudojuši,
Dzāsynojat korstos acs:
Dīsgon spylvyns os’ru lacs,
Ceļatēs, jau aust aiz mežim.

Mūdri bejat vysu nakti,
Vysas tymso slūga drausmas,
Vysas rupos varas šausmas
Jyus vysdziļok izbaudijat.

Slopynotas beja dūmu kvēles, –
Tūmār sirds jums naizmysa,
Tūmār dzērkstes naizdzysa,
Paglobet tos jaunam reitam.

Vāsi dvašoj reita vēji,
Augšā golvu! skaidri skotat,
Nūst nu placim sopes krotat,
Izraunit nu kryutim vaidus!

Lūceklim, kas ryusējuši
Bezdarbībā, laužat telpas,
Īdvašojat svaigas elpas
Pylnas izkoltušos plaušas!

Staipat nūterpušos dzeislas,
Pīsperat ar styngom kojom,
Lai kod dord pa vysom mojom,
Igni nūryuc gulatoji.

Atverit tad lūgus vaļā:
Vysur apkort skaidra tolē,
Jauna, zaļa gaisma bolej,
Reita rosa jau mirdz zolē.

Munu jaunu dinu zeme,
Sen’ tewis naredzeju
Sapynūs tik tu man’ rodis,
Kad es guliu waliom acim.

Kad es guliu waliom acim,
Rukas atlaidis nu dorba.

Munu jaunu sap’nu zeme,
Kur ir wel tik skaiti sapinot?
Sylta saulē, agrūs zidūs
Klusums staigoj leidz ar smordu,

Klusums staigoj leidz ar smordu,
Wyda wad aiz rukom worgu.

Munu jaunu worgu zeme,
Woi tu wel tik skaista esi?
Wiglā myglā, maigā lejā
Aizmyguse princesīte,

Aizmyguse princesīte,
Kad tows mudynotojs atnoks?

Munu jaunu ryupiu zeme,
Gul’ wel atmatūs tew lauki?
Meži wel, kur wylkim skraidit,
Azari un staigi puri?

Azari un staigi puri
Saulei wertis, motus pynut.

Munu jaunu dunu zeme,
Gul’ wel zemnieks šaurā ežā,
Kojas karas kaimiņ-dalia?
Ku tu guli? Atsamusti,
Munu jaunu dinu zeme!
***
Towu jaunu dinu zeme
Ir jau caluses nu miga.
Eisti broli mudynoja,
Spere durwis, parkyuns ryuce,

Spere durwis, parkyuns ryuce,
„Nyu mes leidza isim brolim”.

Ak, lakstigola, nadzīdi
Pi muna lūga skumīgi,
Maņ reitu agri joceļās,
Sirds maņ kust nu žālobas,
Kai viņos leist un rimst un plyust.

Maņ reitu agri joceļās,
Maņ saules nav tymos ustobos,
Tur putekli, tur lampas kyup,
Tur lēni muna dzeive dryup,
Tur lēni, tai kai puļkstins syt,
Maņ valkās stundas sešpadsmit.

Tu šyuposīs vēļ saskaņās
Leidz reitam, kad man joceļās,
Tev berzē rītes rosas zalts,
Maņ vacais slūgs byus plačus valts –
Ak, lakstigola, nadzīdi
Pi muna lūga skumīgi.

Jyus muni dorgi broli, latgalīši,
Mes otkon sasasnādzam rūku rūkos,
Kas škērti myužam dvesem mūku mūkōs,
Nu, šķēršļus laužūt, plyustam kūpā teiši.

Lai jauno straume – tei, kas kūpā voda!
Lai aiznest naida sorņus viņai veicas!
Lai jauko meila jaunu dzeivi roda!

Tai pornokūt nu svešnīceibas tōli,
Mēs svineibos un dorbūs byusim brōli.