Pūpola maigumā izplaucēt dienu.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

/Kristaps Vengrevičs/

Es ripoju

Gar veikalu gar gateri
Gar aptieku gar skolu
Pa taciņu pa ieliņu pa šoseju pa molu
Pār laukumu pār tiltiņu
Pār peļķi un pār grāvi –
Es taču vainīgs nebiju
Ka tu man ceļā stāvi!

/Anete/

Saulespuķe

tavas sejas ovāls
un es
visuma margināls
…bārbeles šogad
nezied
tikai ciedri
tu
un
es
nesavienojamas
pasaules
zem
saulespuķes

/Apodziņš/

Garāks par Visumu

spārnu virpulis
virpulī zeme
un vējš
..lido kā bulta
kā raķete.
nē.
kā elpojošs
vējš
pār laukiem un
upēm
purviem un
siliem
pār cilvēkiem
daždažādiem

…tik daudz likteņu..
tik daudz lauku,grāvju,upju,mežu,purvu
debesu zilu,
mākoņu drūmu
zibeņu šautru
krusu un graudu

lidojums dīvs
lidojums brīvs
Lidojums.
Garāks par Visumu.

/Apodziņš/

Ozollapa

paslēpās sīlis
ozozīlē
paslēpās viņā
zīle
sirmo ozols
tūkstošgadis
savā bārdā
labsirdīgā
smīn

/Apodziņš/