Lai acis dzirkst,
Un solis nes uz priekšu,
Kad basām kājām rasu pļavā skar.
Lai bērnu smaidi ikdienu bur varavīksnes krāsās,
Un rūgtums paliek tālās atmiņās.
Lai blakus cilvēki, kas sirdi tavu silda
Un lūpām tavām smaidā atplaukt liek.
Lai pietiek laiks būt klusumā ar sevi
Un mīļos cieši piekļaut savai sirdij klāt.
Gunta Ristameca
Tava
Tavi glāsti – mana atdošanās
Tava balss – mana melodija
Tavi soļi – mans ceļš
Tavs skatiens – mana uguns
Viss ir tik vienkārši, bet tik sarežģīti.
Tavas lūpas – mans lūgums
Tavs smaids – mans prieks
Tavas skumjas – manas asaras
Tavi sapņi – mani solījumi
Ieelpot tevi ir tik brīnišķīgi!
Tavs paldies – mans lūdzu
Tavi smiekli – mana aizraušanās
Tava griba – mana paļaušanās
Tava laime – mana laime
Viss ir tik vienkārši, bet tik sarežģīti
Ieelpot tevi ir tik brīnišķīgi!
Kluss ir Latvijas cilvēks
Latvietis darbu mīl vairāk par vārdiem.
Darbs ir latvieša teikums un dziesma.
Vārdus viņš Latvijas tīrumos iear,
Dziļi Latvijas saknēs iekaļ.
Dziesmu virs koku galotnēm ieauž,
Putni, kur smeldzi izšūpo vējā.
Rudens, kad pārklāj Latvijas zemi,
Latvietis zina, klusums nāk mājās.
Klusums, kurā dvēsele runā.
Klusums, kurā latvietis dzima.
Mūsu Latvija
Nav mums kalnu grēdas augstas.
Nav mums aizas dziļum dziļās.
Mums ir latvju dainas austas.
Mums ir Rainis – Aspazija.
Lāčplēsis ar lāča spēku.
Sprīdītis ar sirdi cēlu.
Mums ir lauki, meži, noras.
Rokas tulznās sastrādātas.
Mums ir prāts un stipra griba.
Varam mēs un gribam darīt.
Savu zemi sevī turēt.