Gaisma Tumsā

Ar tevi viss noris tik dabiski.
Tāda sajūta, ka valoda plūst pati.
Nekas nav uzspiests, pilnīgākā brīvība.
Beidzot tā ir īsta.
Pienāci man klāt nemanot.
Tā atnāk tai mirklī kad…
kad vairs nemeklē un negaidi to.
Viena diena un tu trāpīji mērķī-
pa visām sirds stīgām,
un es mulstu, kas ar mani notiek?
Tavas rūpes apglauda manu sirdi no visām pusēm.
Atvēri man acis un sirdi uz jaunām spējām,
ko neesmu līdz šim jutis.
Tie nebija tauriņi vai amora bultas,
tas bija, kas augstāks.
Tavas acis kā pērles, smaids kā glāsts.
Afrodītes iemiesojums cilvēka miesā.
Iekūri no jauna manas izdegušās ogles,
Reiz smēju: ”mīlestība ir kā bultu šaut mērķī tumsā”
tā tad, sanāk, ka tu esi mana gaisma!

Kaspars Krauklis

Pavasara mīla

Tavs pieskāriens tik maigs, tas liek manam ķermenim justies trauslam,

Tavs skatiens graujošs, Tu spēj ieskatīties manā dvēselē,

Tavs skūpsts tik salds, joprojām jūtu to uz savas pieres,

Tavs ķermenis pilns siltuma un mīlestības, es tevi jūtu, tavus apskāvienus, tavu klātbūtni.

Emīlija Tetere

Sirds

Mana sirds ir kā lapa rudens galā –
Tik trausla un vāra,
Ka pieskāriens vien to miljons daļās saberž.

Mana dvēsele – daudz stiprāka.
Tā cīnās kā zāle zaļā ar sniegu
Un nepadodas, jo pavasarī izsprūk cauri.

Manī kaisle liesmo,
Tās uguns nenodziest.
Tā laužas uz āru
Un sirdi manu stiprina.

Kad saule atkal silda,
Tad trauslā lapa no jauna dzimst.
Tā uzplaukst un dzīvo
I stipra i daiļa.

Kad dvēsele stipra
Un sirds mana arī,
Tad mīlu es jo dziļi un skaisti,
Bet pasaule to nepiedod.

Rasa Švireviča

MAIGUMS

Kad pēdējo reizi manīji stārķi planējam?
Tik balts un tīrs ir narcises smīns.
Kā gaismu met zirnekļu tīkls.
Skaties uzmanīgi var sagriezties.
Apmaldīties un atrasties.
Saules glāstos pamosties.
Ļauj kā nātrei pieglausties.
Tagad jūti? Tas ir īsts.
Vilku vālēm pūkas līst.
Caur tām skats visai glīts.
Nebaidies nāc man līdz.

Kaspars Krauklis

DZIRKSTELE

Tavas acis kveļ,
Tavs skatiens dzeļ,
Manus vārdus smeļ.
Kā no debesīm
Dzirkstele šķilta-
Saule pret mākoņiem,
Mēness pret zvaigznēm.
Tā mūžam spilgta,
Tā mūžam silta.
To vējiem nenodzēst.
Tā degs un degs,
Līdz visas ēnas sadegs
Un paliks dzirkstele.
Maza jauka dzirkstelīte.

Kaspars Krauklis