Ar tevi viss noris tik dabiski.
Tāda sajūta, ka valoda plūst pati.
Nekas nav uzspiests, pilnīgākā brīvība.
Beidzot tā ir īsta.
Pienāci man klāt nemanot.
Tā atnāk tai mirklī kad…
kad vairs nemeklē un negaidi to.
Viena diena un tu trāpīji mērķī-
pa visām sirds stīgām,
un es mulstu, kas ar mani notiek?
Tavas rūpes apglauda manu sirdi no visām pusēm.
Atvēri man acis un sirdi uz jaunām spējām,
ko neesmu līdz šim jutis.
Tie nebija tauriņi vai amora bultas,
tas bija, kas augstāks.
Tavas acis kā pērles, smaids kā glāsts.
Afrodītes iemiesojums cilvēka miesā.
Iekūri no jauna manas izdegušās ogles,
Reiz smēju: ”mīlestība ir kā bultu šaut mērķī tumsā”
tā tad, sanāk, ka tu esi mana gaisma!
Kaspars Krauklis