Cik labi būtu, ja tu mans mīļais,
No manis projām neietu,
Un savu dzīvi, tu, mans mīļais,
Tik man it visu veltītu.
Mēs sāktu visu kā no jauna,
Un nebūtu no ļaudīm kauna,
Tik tādēļ, ka tu jaunāks esi,
Nav šķēršļu mīlai, ka tik ir labi!
Var iebilst draugi, radi, kolēģi,
Bet vai tad viņu liktens šāds,
Ik vakarus būt vienai, prāts,
Kad gribas lai tak piekļauj kāds.
Lai domā, palīdz, jūt man līdz,
Kad priekos, bēdās sirds man trīss,
Tiem visiem pārējiem tā nav,
Man arī vajag, bet, ak, vai,
To ir tik daudz, ka nezinu,
Es, kam lai sirdi atdodu?