Taurenim modušies spārni –
Tik plāni, tik trausli!
Liepās pumpuri rosās
Degunus slienot pret sauli.
Zeme dzīvības sulas pilna
Kā mātes krūts.
Arājs meklē arklu,
Lauks smaržo pēc kūts.
Kamene apmulsusi ducina basā.
Dieviņš stāv basiņām rasā,
Pin saulītei sudraba
Lentītes matos,
Un dvēseli apņem svēta līksme
Kā Zemi krāsu varavīksne.
Pavasaris!
Palu zābakos āvies
Palu zābakos āvies,
Saldu sulu krūzi rokās,
Pavasaris svinīgi
Kāpj lejā pa nogāzi.
Irst sniegbaltais auts,
Droši ceļu rod strauti,
Strazdus zaros sasauc
Dzimtenes bērzi.
Daba mostas.
No krastiem kāpj upes,
Dvēsele spārnus cilā,
Aun kājās kurpes.
Prieks paceļ augstu
Virs mākoņiem baltiem,
Prieks puto un palo
Kā upes no krastiem.
Palu zābakos āvies,
Saldu sulu krūzi rokās,
Pavasaris svinīgi
Kāpj lejā pa nogāzi.
Tās dienas ir klāt
Tās dienas ir klāt,
Kad pumpuri plīst,
Aukstā ziema ir galā.
Kad bites nejautā ziediem
Vai drīkst
Zelta putekšņos bradāt.
Tās dienas ir klāt,
Kad smaidi kā saule,
Prieks pelēkos mākoņus dzenā.
Ik pumpurā iedegas ziedoņa daile,
Un vasara smaidot kāpj kalnā.
Vēja zirdziņš
Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Kur iemin pakavu,
Zaļš asns no zemes lien.
Kur nomet iemauktus,
Zaļo ievu krūms,
Tur sirmais pakalns sazēlis,
Neizskatās drūms.
Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Rikšiem, auļiem, aulekšiem vien.
Vēja zirdziņ, zinu – tu vari
Vēja ratos atvest pavasari!
Gaujas ieločos
Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Dziļi atvaros
Dzelmes sacerēta.
Putni klausās toni,
Saskaņo balsis;
Drīz Gaujas līčos skanēs
Pavasara valsis.
Gauja locīs balsi,
Atvars putas kuls.
Kāds krastā dejos salsu,
Cits kļūs no laimes dulls.
Lakstīgalas pogās
Vaļā ievu blūzes,
Tu lūgsi nodzerties
No manas zaļās krūzes.
Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Bet mums ar katru dienu
Pavasaris prātā!