Atkal gaidu to brīdi,
Kad ievām pumpuri briedīs,
Kad vasara zaļos matus
Pār pelēko pakalni sviedīs.
Atkal gaidu to brīdi,
Kad sirds zaudēs ledus važas,
Kad prieks kā gājputni pirmie
No prombūtnes atpakaļ laižas.
Kad strāvos mīļuma dzirkstis
No acīm kā ugunskura,
Tavā delnā guls mani pirksti,
Krūtīs trauks laimes bura.
Es atkal gaidu to brīdi,
Kad izkusīs ziemas stīvums,
Krūtīs snaudošie pumpuri celsies,
Dzīslās kūsās vasaras brīnums.
Gundega Salna
Ko tev dāvināt šorīt,
Kad rītausma pamali glāsta?
Saņem šo plaukstošo dienu
Kā smaržīgu ziedu plaukstā!
Ievij vēju, kas modies
Vasaras ziedu pļavā,
Ievij to savā bizē
Garā un smagā!
Pasmel ūdeni strautā,
Kas nerātni traucas uz Gauju…
Pasmel un izmazgā acis
Ar svētā ūdens sauju!
Atver dvēseli vaļā,
Ielaid pasaules elpu!
Ir diena modusies
Putnu skanošu svilpju.
Ir diena modusies –
Putnu un skudru ceļi ir vaļā.
Un arī prieks ir modies,
Un daino par visiem skaļāk.
Gundega Salna
Rīta blāzma sūta ziņu,
Met ar zelta kamoliņu!
Spožā līksmē dzijas raisās,
Dzīpari pār zemi kaisās.
Izirst viegla vēja spārni
Spožo zeltu sviežot pāri.
Taisni rokās iemet viņu –
Saules zelta atslēdziņu.
Jaunai dienai durvis verot,
Mīlot, ticot, cerot,
Atslēdz saules atslēdziņa
Jaunas dienas duraviņu.
Gundega Salna “Man pieder laiks” 2010.
Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.
Tā kā bitei ievu ziedos
Noreibušai dziesmu sākt.
Lai man citi ziedi piedod,
Ja pie tiem es neatnāku!
Lai man citi ziedi piedod,
Ka man rūgta saldme tīk!
Mīlestību neizvēlas,
Atnāk tā un sirdī krīt.
Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.
Gundega Salna “Vējā gaistošā” 2022.
Mazai Unai apģērbs modīgs –
Legingi un topiņš stilīgs.
Glīti sasukāti mati,
Kurus Una ķemmē pati.
Katru rītu bērnudārzā
Unai svārki citā krāsā.
Arī kurpes – spiciem purniem,
Una velk uz papēdīšiem.
Bet kad mamma saka: – Nē!
Liec manas kurpes atvilktnē!
Mājās sākas īsta drāma,
Jo mazā Una ir modes dāma.
Gundega Salna “LABRĪT, SAULĪT, PASAULĪT!” 2023.