Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis 1877. gada 25. augustā, miris 1962. gada 28. augustā) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem. Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un priekšsēdētājs.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/Jānis Jaunsudrabiņš/
Jaunība un ikdienība
Domas tev kā brīvi putni,
Jūtas- balti mākonīši…
Putni lido saulei pretī
Mākonīši aizviz glīši
Zilā tālumā.
Paslepus, paslepus zogas
Šurpu netīra sieva…
Ielika būrī brīvos putnus,
Aizsegs baltos mākonīšus
Pelēkām lupatām.
Nesaprot kalni,
Ko vēlos gūt;
Nezina lejas,
Ko sirds mana jūt.
Vien vēji izkaisa
Augstu mākoņos
Manas dvēseles sapņus
Visuskaistākos.
Pievienoja: DM
Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.