Indra Gubiņa

Dziest vasara savā skaistumā.
Tās skūpsts kvēl sarkanā ābolā,
bet asara – bērzlapā dzeltenā.”

(Indra Gubiņa)

Puteņo lapas.
Ar zelta kalnu ceļš aizvilkts ciet.
Viena vasara nomesta zemē.
Viena vasara mūžībā iet.
Raud rudens kailajos kokos.

Vēji, vēl pagaidiet!
Visu dzelteno prieku –
vasaras saules mirkļus
uzreiz nenoraujiet!

(Indra Gubiņa)