Tā grūtā bērnība pēc kara

Tā grūtā bērnība pēc kara.
Kad gribās vienmēr ēst.
Tā lielā trūcība un nabadzība
Ko vajadzēja pārvarēt.
Mums nācās savākt drupas 
Kas palika pēc apšaudes.
Mēs gājām pļavā, dārzā
Lai savākt atliekas.
Tagad gribās labi dzīvot.
Lai visur miers un prieks,
Lieliem vīriem kas grib karu
Mēs sakam lielu NOU !!!

Margrieta Mahņova

Cēsu vecpilsētas mazās ielas.

Cēsu vecpilsētas mazās ielas.
Jāņu baznīca pa vidu stāv.
No kreisās puses vecais rūķis
sveču lukturīti tur
No labās-kafejnīca mazā
viesus gaidot durvis ver.
Baristo pasniedz kapučīno
ar zaķīti no piena putām.
Tur ļoti silts, tur laime dzīvo.
Atnāc, nogaršo tur kapučīno ! 

Es atkal tevi gribu apsveikt

Es atkal tevi gribu apsveikt.
Un visus mīļos vārdus teikt.
Lai saule vienmēr tavā sirdī
Un daudzus gadus kopā būt.
Kā pavasaris uzplaikst dārzā
Tā tavi vaigi sārtie plaukst.
Tu vienmēr būsi maiga, mundra
Un visus darbus spēsi gūt. 

Rudens ir skaists tikai sākumā.

Rudens ir skaists tikai sākumā.
Beigās tas nemielo acs.
Vēja un lietus šļakatās
Nevaru saskatīt pats.
Ka tavās acīs mirdz cerība
Vienkāršai mīlai pret.
Pastāvi, pagaidi, padomā.
Viss tikai sākas bet,
Mīla kā ceriņu zars
Noplūksi nelaikā,
Pazudīs mīlas gars
Paliks tik piegarša rūktenā.