Skaistā, baltā diena klāt.
Apsniguši lauki, koki.
Tavā kraikasīte skat
Vel viens gads, nav joki.
Pati baltā māmuliņa
Ara nevar iet un skriet
Lai tev vienmēr dzīves priekā
Katra diena iet.
Margrieta Mahņova
Margrieta Mahņova
Kad zemes virsmu pārklāj salnas
Kad zemes virsmu pārklāj salnas
Un saule negrib sildīt vairs.
Tad pienāk brīdis atrast segas
Lai vari ietīties un snaust.
Ar savu enerģiju stipro
Tu visus vari sasildīt.
Lai laime tavā mājā dzīvo
Un lielais siltums neizsīkst!
Meitenei sešpadsmit, gribās mīlēt.
Meitenei sešpadsmit, gribās mīlēt.
Mazliet par agru, mazliet.
Bet gribās mīlestību izjust,
Tā pirmā īstā ir varbūt.
No visa ļaunā gribās aizbēgt.
Bet dzīve tāda ko veido pats.
Liktens sākumā balts un skaists.
Tu viņu noglāsti, apmīļo.
Tad viņš tev atdos to labāko,
No visa ļaunā pasargās.
Drusku apsniguši kalni
Drusku apsniguši kalni.
Ziemas svētki nāk.
Tev ir lielāki tie svētki.
Dzimšan diena nāk.
Jaunais gads, tas ar nav tālu.
Svini priekā, ēd ar baudu.
Un ko iecerēji dzīvē
Lai tas piepildās ar baudu.
To grūti apzināt ka mīlestība pazūd.
To grūti apzināt ka mīlestība pazūd.
Paliek tikai nesaprašana un naids.
Tā gribās parunāt un apkamt mīļos
Cerībā to mīlestību atjaunot.
Tā vēlos lai pie manis ienāk
Un apjautājas kā tev iet?
Ar katru dienu cerība tā izzūd
Un atkal manu sirdi skumjas māc.
Kādreiz gribās paraudāt uz pleca.
Visas savas bēdas izstāstīt.
To gudro padomu tev prasīt
Un atviegloti pasmaidīt.