Ziemassvētku dzejoļi.
Debessjūrā rīta zvaigznei rietat
Apsnieg tumsa, lēnu mirdzat.
Pilni gaismas ir dārzi,
ielas tilti
Un man Ziemassvētku
pīrāgs smaržo tik silti
Visur sniegpārslu dvēseles baltās
Kūst attālums – lāstekas saltās
Un ikkatru miers svētīgs skauj,
Tik vienu tad gribas
teikt – ļauj!
/Anna Jakuškina/
Dedz pa vienai svecītei
Eglītē un vēro,
Miers kā apņem tevi, mani,
Izgaismo mūs zvaigžņu stari.
Piparkūkas, mandarīni
Istabā mūs gaida.
Šai klusā, svētā naktī
Viss skaistais likts uz galda.
Ziemassvētkos brīnumi lai notiek,
Sirds lai silti smaida.
Lai aizmirstas viss bijušais,
Jo Jauni ceļi dzīvē gaida.
/Rasa Švireviča/
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
/Sarma Upesleja/
Nāk balta nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūst,
Pa baznīcām un zālēm apgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.
Aiz zvana zvans dzied melodiju ēnā,
Un tūkstoš balsīs saldi elpo gaiss…
Bet man šai naktī tīkas vienam ēnā
Par Tevi domāt, Gaišais, Mūžīgais.
(Jānis Ziemeļnieks)
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, – Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūti!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/