Man gribās teikt visu,
Visu, ko vien es domāju,
Bet viss tik ātri skrien,
Es nevaru formulēt teikumu.
Es gribu dziļi iedziļināties,
Pārunāt katru detaļu,
Dabūt tavas domas,
Pateikt arī savas.
Tev ir tik daudz domas,
Un tās visas ir tik interesantas,
Un tās visas ir tik labas.
Lūdzu, atļauj tiem lidot.
Es esmu gatavs klausīties.
Es gribu klausīties,
Pat ja tā neliekas.
Pat ja tikai tu runā.
Tā lieta, kas mani baida
Vairāk par visu,
Ir ka teiksi ko vienmēr,
Nevis to ko domā.
Tāpēc lūdzu, saki savas domas,
Tas man rod prieku.
/Edgars Oktāns/