Kaspars Krauklis

Kaila debess tālāk sauc
Sirds vārdus prātā jauc
Vai atzīties būs ļauts
Ka mīlestības tik daudz

Uzrūdzis ir mīlas raugs
Pušu plīsīs katrs trauks
Varbūt paliks drusku kauns
Varbūt pateicu par daudz

Bet tad dvēsele plaukst
Un karsta spriedze aug
Ka gribas pilnīgi kaukt
Ka elpu ārā rauj

Nost no kātiem pļauj
Jūtas nost domas šauj
Tas karš mani kauj
Bet sirds cauri rauj

Vai atzīties būs ļauts
Ka mīlestības tik daudz
Uzrūdzis ir mīlas raugs
Pušu plīsīs katrs trauks

Varbūt paliks drusku kauns
Varbūt pateicu par daudz
Sirds vārdus prātā jauc
Kaila debess tālāk sauc!

/Kaspars Krauklis/

Kāpēc posts tik garšīgs
Kad pretī pats dzīves saldējums
Man patīk uguns kaut apdedzinos
Ja lieku sirdi tā visu
Ātri un bez domām
Bet man ir tikai viens jautājums…
Cik liela mīlestība taisās nākt?

Kā tā sirds tik ļoti jālauž vaļā
Lai tai vietas pietiktu
Tās lielums liek apšaubīt
Pār visām iztēles robežām

Nu veriet , nu veriet to vaļa!
Nu raujiet cik jums spēka!
Raujiet līdz tās limitiem!

Lai prāts kluss un asaras čukst:
“Te nāk tavas sirds piepildījums”

/Kaspars Krauklis/

Man patīk meklēt, patiesībā mīlu meklēt.
Nekad īsti tā precīzi nepateikšu, ne arī vārdus atradīšu,
kur nu vēl to visu uzrakstīt, cik ļoti mīlu meklēt…
vārdus, sajūtas, acu skatienus,
kas dzirksteli šķiļ ceļoties gaisā.
Meklēt vietas, kurās jūtos labi,
Cilvēkos kuros aizmirstu dzīves plati.
Es atkal meklēju, dziesmu, ko dzirdēju.
Klausos neskaitāmo reizi
un viņā meklēju kaut ko.
Meklēju smaidus un gardus smieklus,
tos patiešām garšīgos smieklus,
sātīgos nesamākslotos, neuzspiestos,
bet aicinošos, mierinošos, dziedinošos smieklus.
Meklēju gardu sarunu, ko aizmirst nevaru,
ko prātā atpakaļ uz riņķi labprāt tītu,
un skatītos kā ērtu, siltu filmu.
Katru dienu meklēju, vēl joprojām…
Reizēm pat nezinu ko…
Reizēm gribās mest plinti krūmos.
Pat ja neatrodu, tas pats process…
Liek aizmirst par barjerām,
Tik paskaties pāri plecam, cik tālu aizbridis kaut ko meklēdams un brīnies…
Cik caurstaigājamas paliek sienas,
kad pazūdi aizrautībā meklēdams.
Instruments ar ko ceļus rast,
tā vienmēr ir patiesa, tā nemelo
tā ir dzīva, tā ved.. tā ved pie…
ja godīgi… es neko citu nezinu –
kā meklēt…

/Kaspars Krauklis/

Tavos vārdos iemaldos
Tavās acīs apmaldos
Kā lai tagad atrodos
Mīlas miglas vakaros
Kā sārtums vaigā iemaldos
Tavā smaidā apmaldos
Kā lai tagad atrodos
Mīlas miglas vakaros
Kā sirdspuksts iemaldos
Tavā dziesmā apmaldos
Kā lai tagad atrodos
Mīlas miglas atvaros
Tavā sirdī iemaldos
Vairs dziļi nemaldos
Tev pilnībā uzticos
Ved laukos aklajos
Tomēr tevī iemaldos
Tavās rokās apmaldos
Kā lai tagad atrodos
Prom mīlas atvaros.

/Kaspars Krauklis/