Parudenī.

Ežmalītē sēdu, skatos,
Vasariņa vārpu ratos

Aizbrauc pāri laukiem maniem,
Zvanīdama dzērvju zvaniem.

Miežu stiebri-ritentiņi,
Auzu skaru iemauktiņi;

Groži – tīmeklīšu diegi-
Mirdzēt mirdz kā balti sniegi.

Aizbrauc, aizbrauc vasariņa…
Cīruls bēdīgs čirkst uz ciņa:

Liru- lī!!!
Liru – lī!!!

Lirai stīgas satrūkušas:
Visas dziesmas izbirušas-

Liru – lī!!!
Liru – lī!!!

Kur lai citas tagad jemu;
Saulīte iet zemu, zemu.

Liru – lī!!!
Liru – lī!!!

Kaili lauki, salti rīti,
Tukša dziesmu vācelīte.

Liru-
Liru –
Liru – lī!!!

Piekalnes pūpoliņi.

Maziņi, mīliņi, mīkstiņi, maidziņi
Piekalnes pūpolu pūkainie vaidziņi
Siltajā saulītē šupojas smaidoši,
Gājēja mīlīgā glāstiņa gaidoši.

Palaid man’ piekalnē, māmiņa mīļajā,
Zeltu kur vizina saulīte zvīļāja, –
Mājā mums pārnesti pūpolus svaidziņus,
Maziņus, mīļiņus, mīkstiņus, maidziņus.

Pūpoliņi.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.

Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi – pūpoliņi.

Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?

Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas –
Tie ir viņu spilventiņi!