Meitai

Vārda diena, vārda diena,
Visi apsveic – ak kāds prieks!
Radi, draugi, kaimiņi,
Tētis, māsa, māmiņa.
Koša kleita mugurā,
Mati – skaistā frizūrā,
Vāžu vairāk mājās nav,
Ziedi visās malās jau,
Svētku galds vai lūztin-lūzt,
Ciemiņi tik mājā plūst..
Visi uzteic, lielin liela,
Audz tu meitiņ, skaista, liela,
Lai tev vienmēr sejā smaids,
Un pa logu ārā – naids!
Vecākus tu vienmēr klausi,
Mācies labi, skolojies,
Tad tev dzīvē neies gausi,
Priekšroka vien tiem, kas zin,
Visi ceļi tad ir vaļā – tikai jāizvēlas viens.
Vakarā, kad mēness blāvs
Parādās pie debess klāja,
Aprims čalas, kluss ir mājā,
Tikai tad ar draugu dārzā,
Roku rokā pastaigā,
Kur vēl lielāka ir laime
Kā vien just – ka tevi mīl!
Tad ar tava sirds priekš visiem
Vienmēr labvēlīga būs!

Tavs vārds ir kā saulespuķe

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz!
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds!
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt!

Novēlējums

Lai acis dzirkst,
Un solis nes uz priekšu,
Kad basām kājām rasu pļavā skar.
Lai bērnu smaidi ikdienu bur varavīksnes krāsās,
Un rūgtums paliek tālās atmiņās.
Lai blakus cilvēki, kas sirdi tavu silda
Un lūpām tavām smaidā atplaukt liek.
Lai pietiek laiks būt klusumā ar sevi
Un mīļos cieši piekļaut savai sirdij klāt.

Viens mazs prieks

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena,
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņš un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Vai zini, Elza!?

Vai zini, Elza!?
Šorīt man kalnedārs pa acīm belza!
Tur trekniem burtiem vārds Tavs rakstīts,
Tādēļ sveiciens Tev no manis telefonā bakstīts!

Audz liela un dūšīga,
Lai veselība mūžīga,
Tver dzīves spožo dzirksti,
Lai gaisā visi pirksti!