Dzejoļi bērniem
Ej peles ķert, Minka! Lec lakatā, Tita!
Jau pulkstens vakaram astoņus sita!
Un Edis lai žigli laukā skrej:
Tāds Una, kas kož, lai nu tumsā rej!
Ar Lulliņu kopā es gultiņā čuču;
Vēl mīļajai māmiņai vienu buču,
Tad tā, ka dūmi nāk reibinošs miedziņš.
Un sapnītī lido balts, balts sniedziņš.
Pa sniegu brien Una, Minka un Tita,
Kā pasakā Lulla tiek pavadīta.
/Jānis Poruks/
Mans tēvs ir kriksīt’s,
Jā, — mans ir kriksīt’s.
Bet tavs ir tītarbiksīt’s,
Jā, — tītarbiksīt’s!
Ko viņš te lielās,
Ko viņš pie jumta nāk?
Papras’, vai mušu noķert māk.
Jā — vai māk?
Tāds pats esi tu:
Gar pakšiem slaisties —
Būs rudenis klāt,
Vēl neproti laisties.
Es aiziešu saulei lī’
Cilī, cilī;
Bet tu paliksi sētmalī!
Abi ar tēvu sētmalī!
Cilī!
/Fricis Bārda/
Dar’ man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt’,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā ieti man gribas!
Pieloc’, māsiņ, skolas somu
Bagātiem gabaliem,
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas.
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji turp, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc’!
Man jāieti skoliņāi
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara gudrībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņš,
Kara zirgu jājējiņš.
/Auseklis/
Mamma šodien tirgū brauc,
Vituks viņai līdzi trauc.
Guna basām kājiņām
Tekā, raud līdz asarām.
“Ē…
Et al glibu Līgā baukt!
Ko lai ņemu kājāt aut?
Ē…”
– Guniņ, mīļā, paklausies,
Staigāsim, cik patiksies,
Uzvilks jaunās kurpītes,
Baltās diegu zeķītes,
Tad uz Dzegužkalnu ies’,
Guniņa tur skries un dies!
Ai, ai, ai! Tralla lā!
Izgaist raudu mākonīt’s,
Uzrit saules kamolīt’s,
Kājiņas tek tip-tip-tip!
Papēdīši klip-klip-klip!
/Jānis Mūrnieks/
Man kumeļš un arkls,
Un pļava, lauks,
Un rudzu maize,
Un ūdens trauks.
Lauka rasota eža —
Man ceļa gals,
Un nakšu draugs —
Mēnestiņš-ugunsskals.
Uz pakalnītes
Man rudzi zied,
Laukmalā pelēki
Putni dzied.
Un dienas zeltā spožā —
Manas pasakas,
Un princeses dārza malā —
Sarkanas magones.
/Jānis Akuraters/