Īniņas zaķītis esmu es,
Un nāku šurp no tālienes,
Kur zaļos mežos puķes zied,
Un koku ēnā putni dzied,
Un sulo zaķu kāpostiņi,
Un mīksti čaukst sūnu paklājiņi.
Nu glabā man’, meitiņ, un drēbītēs tin!
Un sargi, ka mani kāds nesamin!
Un gādā, ka vakarā noguldīts tieku! —
Tad būšu tev, Īniņ, es allaž par prieku.
Vilis Plūdons