Margrieta Mahņova

Ieskaties rudenim acīs.
Kā mainās nokrāsa tām.
Dzeltenas kā saules stariņš,
Pelēks kā rudeņa rīts.
Sarkanas pa starpu nozib,
Kā kļavu lapas kas krīt.
Ieskaties mīļajās acīs.
Ko vari saskatīt tur?
Zvaigžņu mirdzumu naktīs,
Maigumu, mīļumu rītos,
Stingrumu grūtajos brīžos.
Pēc mirkļa siltums tur mīt.

Mana mazā dzintarainā zeme.
Jūra, zilie ezeri ar upēm un
Meitene ar izspūrūšiem matiem
Manām lūpām pieskaras ar lūpām.
Nevar aizmirst tavas līgo dziesmas.
Dejas Gaujas krastmalā,
Ugunskura sārtās liesmas,
Putojošo alu kausiņā.
Tikai skumjas palika man sirdī.
Acu priekšā stāv tavs tēls.
Tā pati meitene ar vainadziņu galvā,
Mūsu skaustās līgo dziesmas dzied !