Nesaprot kalni,
Ko vēlos gūt;
Nezina lejas,
Ko sirds mana jūt.
Vien vēji izkaisa
Augstu mākoņos
Manas dvēseles sapņus
Visuskaistākos.
Pievienoja: DM
Sirds pukstieni / Gals un sākums /
Sirds pukstieni Tev laiku mēro,
Vai acis zvēro Tev priecīgi,
Vai domīgi Tu sēdi un sēro.
Sirds pukstieni tevim pukst un pukst
“Steidzies, vēl laiks!” tev čukst:
“Steidzies un laiku vēro,-
Drīz lēni un lēnāki
Tiks tev sirds pukstieni,
Kuri tev nolemto laiku mēro.”
Pievienoja: DM
Rudens nāca spēlēties
Rudens nāca spēlēties.
Uguntiņa debesīs.
Diezgan tumša nakts nu ir.
Ezeriņa maliņā.
Nenāc ziemā, nenāc ziemā.
Skaists un sirsnīgs rudens ir!
Autors: Nezināmā
Apelsīns
Šodien mammas mājās nav,
tēta arī mājās nav,
tikai viens te dzeltens blāv
un uz galda malas stāv.
Kāpēc viņam dzeltens smīns?
Kāpēc smejas apelsīns?
Mierīgi tas stāv līdz šim,
domāts rītdien brokastīm,
bet viņš zina, ka ļoti drīz
Jānis viņu apēdīs.
Tāpēc ir tāds dzeltens smīns.
Tāpēc smejas apelsīns.
Pievienoja: Pauls
Pavasaris pilsētā
Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde
Tek netīrumu strauts.
Sen asfalts nometis no sevis sniega ādu
Un gājējsoļiem ļauts.
No sētām izvests sniegs. Kūp saulē mēslu akas,
Kur nevaldāms un spējš
Sev uzpērk vairumā visbrīnišķākās smakas
Un iznes ielās vējš.
Sāk kino aizmirsties. Spīd saule caurām dienām.
Uz soliem sēdēt var.
Es šodien redzēju pat mušas jau uz sienām
Un tarakānus ar.
Un tālās nomalēs, kur var ar īstiem dubļiem
Sev piesmelt zābakus,
Uz spalvām, atslēgām un veciem cara rubļiem
Sit puikas zekserus.