Par Mīlestību

Ja tev ir ļoti skumīgs prāts
Un nav neviena līdzās,
Tad piezvani, un stāsti – kas,
Liek tevim skumt un visas citas bēdas.
Kam citam stāstīsi, kam izkratīsi sirdi,
Kurš spēs ar iejūtību dzirdēt cita sāpi?
Ja domāsi, ka nav vērts uztraukt mīļo,
Tad padomā – kamdēļ viņš pasaulē šai dzīvo?
Tev jābūt drošai – tikai mīļais
Ar sapratni un visu sirdi,
Par tavu labsajūtu dosies cīņā,
Lai laimīga tu vadi dzīvi!

/Romāns Valters/

Jau saule, nogājusi savu ceļu, atpūšas
Vai negribi tu arī viņai piebiedroties?
Jel piekrīti – kas labi izgulējies nav,
Tam saulei līdzi netikt vairs.

/Romāns Valters/

Par to, ka esi skaista tu,
Es gribu teikt.
Par to, ka apburoši maiga,
Gribu teikt.
Par to, ka nevaru bez tevis ilgi,
Par naktīm – atmiņas tik spilgtas,
Ka gribu būt es tik ar tevi,
Lai nākotne nav tikai ilgas!

/Romāns Valters/

Lai mīļai naktī nāktu miegs,
Es domāju, ka nebūs lieks
Ar labu nakti novēlēt
Un spēkus lieki netērēt
Lai kad no rīta tu atkal celsies
No mīļā vārdiem spēkus smelsies.

/Romāns Valters/

Pavasarī ko tu dari?
Sirdi spiest tu manu vari,
Grib tā mīlu, grib tā prieku,
Bet tā nedabū ne nieka!
Saki jā, vai saki nē,
Sirds man pukst kā „ekstāzē”.

/Romāns Valters/