Es mīlu!

Viens maigs mīļš vārdiņš,
Un asins straujāk dzīslās rit,
Vaigi tumšsārti kļūst,
Smaids tevi skaistāku dara,
Šim vārdam ir burvju vara,
To izdzirdot, domu gājiens cits,
Uz mirkli aizmirstas it viss.
Tu esi vārda jūtu varā,
Un vēlies dzirdēt to ik dien!

/Romāns Valters/

Vai mīli?

Vai mīli to, kurš kopā ar tevi,
Sveic jaunu dienu?
Kurš jau kuro gadu tevi mīl, arvienu?
Kurš nevar bez tevis, domā un mīl!

/Romāns Valters/

Pār mani naidu neceļat.

Tu pasmel citu dvēseles izlietos
Nevienam it kā vārdus neteiktos,
Un saliec rindās, lai tie jēgu gūst
No manis, it kā, lai tos sadzirdat.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda Jūtas aizskāršu
Par to, ko zemāk atklāšu:
Viens grib, lai mīlēts tiktu ļoti
Pār citu līķiem staigā droši;
Cits nevarībā gatavs cilpu likt,
Jo nezina, kā dzīvē šai uz priekšu tikt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk sacīšu:
Vēl kādu pārņem naids uz visu,
Un ķer viņš ieroci, ne prātu talkā ņem,
Ir gatavs galēt, tikai diemžēl
Ko, kad, par ko – tik atliek minēt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk vēstīšu:
Ar cietsirdību dažs grib pakļaut,
To cēlo, kā tam pašam pietrūkst,
Bet,
Jel apstājieties, padomājiet, atcerieties
Bez mīlestības – nekas šai dzīvē neveiksies!

/Romāns Valters/

Ceturtā no sirds!

Trīs lietas labas lietas,
Ceturtā no sirds!
Ir dzīvē lietas, kuras nevar
Tā ņemt un pārtraukt – viss!
Tā pirmā – lūgšana no sirds,
Tā otrā – dziesma,
Tā trešā – mīlēšanās prikts,
Tā ceturtā – sirds liesma!

/Romāns Valters/

Mīlu!

Kad redzu tavās acīs to, ko jūtu sirdī,
Tad gribu lai tās mirdz ik dien’
Es esmu laimīgs, jo tu laimīga šai brīdī,
Un tik ar tevi kopā vadīt mūžu vēlos,
Lai nerastos nevienam jautājums – tik vien?
Es mīlu tevi Mārīt, ļoti, ļoti,
Es jūtu, kā mīli mani tu,
Nav pasaulē vairs otra tāda pāra,
Par kuru ļaudis teiktu – jā, šie tiešām abi mīl!

/Romāns Valters/