Zemgales līdzenums — karalauks, kapulauks,
arēna, skatuve, deju grīda.
Dejo Vēsture, uzlūdz Liktenis.
Kājām mīda, jo grīda ir grīda.
Zemgales līdzenums — dvēselei lidlauks,
ieskrējiens elpai, bet elpa — ai,
zemgaļi, zemgaļi, dodiet man roku,
bet viņi dod priekšroku brīvībai.
Aiziet no Zemgales, aiziet paši
sudraba saulēm uz krūtīm.
Aiziet pašiem vai ļauties, ka aizved,
kurš var pateikt, kas grūtāk.
Iešus aiziet. Un vešus aizved.
Šķēpu šķinda. Un vagonu duna.
Zemgale, Zemgale, neklusē, lūdzama,
runā, Zemgale, runā.
Zemgales līdzenums — grāmata vienīgā,
no kuras man brīvību citēt.
Zemgales līdzenums — dzimtene kliedzienam.
Vaigs, kur asarai ritēt.