Par Pavasari

Palu zābakos āvies,
Saldu sulu krūzi rokās,
Pavasaris svinīgi
Kāpj lejā pa nogāzi.

Irst sniegbaltais auts,
Droši ceļu rod strauti,
Strazdus zaros sasauc
Dzimtenes bērzi.

Daba mostas.
No krastiem kāpj upes,
Dvēsele spārnus cilā,
Aun kājās kurpes.

Prieks paceļ augstu
Virs mākoņiem baltiem,
Prieks puto un palo
Kā upes no krastiem.

Palu zābakos āvies,
Saldu sulu krūzi rokās,
Pavasaris svinīgi
Kāpj lejā pa nogāzi.

Tās dienas ir klāt,
Kad pumpuri plīst,
Aukstā ziema ir galā.
Kad bites nejautā ziediem
Vai drīkst
Zelta putekšņos bradāt.

Tās dienas ir klāt,
Kad smaidi kā saule,
Prieks pelēkos mākoņus dzenā.
Ik pumpurā iedegas ziedoņa daile,
Un vasara smaidot kāpj kalnā.

Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Kur iemin pakavu,
Zaļš asns no zemes lien.
Kur nomet iemauktus,
Zaļo ievu krūms,
Tur sirmais pakalns sazēlis,
Neizskatās drūms.

Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Rikšiem, auļiem, aulekšiem vien.
Vēja zirdziņ, zinu – tu vari
Vēja ratos atvest pavasari!

Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Dziļi atvaros
Dzelmes sacerēta.
Putni klausās toni,
Saskaņo balsis;
Drīz Gaujas līčos skanēs
Pavasara valsis.
Gauja locīs balsi,
Atvars putas kuls.
Kāds krastā dejos salsu,
Cits kļūs no laimes dulls.
Lakstīgalas pogās
Vaļā ievu blūzes,
Tu lūgsi nodzerties
No manas zaļās krūzes.
Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Bet mums ar katru dienu
Pavasaris prātā!

Klāt aprīlis un upēm vaļā krasti.
Un putodamas straumes līst.
Un sirds sit krūtīs mazliet neparasti,
Un putnam knābī dziesma trīc.
Un rudais runcis, kuplu asti,
Paša varenībā drošs,
Gāž apkārt atkritumu kasti
Un ieturējies spalvu poš.
Bet saule, siltiem staru pirkstiem,
Sien pūpolzaros zelta mezgliņus
Un bērnu vaigus krāso
Brūniem lāsumiņiem
Kā Lielā dienā olas čaumalu.