Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
kur Daugava ar Pērsi tiekas,
kur lakstīgalas, rīta rasu dzerot,
lej savas jaukās melodijas.
Sanāksim mēs norunātā vietā,
savas dziesmas kopā dziedāsim
un rīta rasas mirdzošajā gaismā
gadu vējiem līdzās ziedēsim.
Raudzīsimies senā pilskalnā,
kur mūra logos sauli meklēsim.
Vai silda tā, kā tālā jaunībā?
To saules stariem katrs prasīsim.
Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
saviem sapņiem lidot atļausim.
Vai spēs tie ziedēt, gaismā iemirdzēt?
To gadu vējiem klusi vaicāsim.
Par Pavasari
Par pavasari
Anitas pavasara lūgums.
Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari.
Atnes vizbulīšu klēpi,
Ko zem sniegiem gravā slēpi.
Dāvā kokiem zaļas lapas,
Atver bērzu sulām tapas.
Es ar blakusmājas Juri
Likšu bērzā strazdu būri.
Atsūti jau tagad maiju,
Tad ar savu lelli Paiju
Varēšu uz skolu doties,
Ābecītē paskoloties.
Vēl, ja nebūtu par grūtu,
Mazu brālīti man sūti.
Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari!
Vizbulēns.
Kur mežam ziemas miegs
nav lāgā izgulēts,
ir šorīt piedzimis
mazs, priecīgs vizbulēns.
Viņš runāt nemāk vēl, vien acis
mirkšķina,
ar sīkām saknelēm
pa smiltīm šņirkšķina.
Neko tam neprasi,
neko tam nesaki,
jo viņš mūs pirmais redz,
mēs – viņa vecāki.
Pienenītes.
Pienenītes, pienenītes
Sēd uz zaļas pakalnītes;
Iet garām mīļā saule,
Dod visām labu rītu.
Pienenītes, pienenītes,
Mums tā skaisti radoties;
Visa esmu tīra zelta,
Jums zeltīti lindraciņi.
Mazās Martas dziesma.
Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Izplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un no rīta rasas smelta
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc.