Ko veļas drausma, ko baisma,
Ko vaigi tev asarās mirkst?
–Kā skaļa gaviļu gaisma
Iz tavām acīm dzirkst;
Met zilganu dzirksteļu mirgas
Iz spēka pilnās sirds:
Klīst smacin biezās birgas,
Gaiss dzidrā skaidrībā mirdz;
Dziļ-dziļi dvēselē zaigums
Un mila, un mūžīgs rīts,
Un miera netrauktais maigums,
Dzeldošās ugunīs tīts.
Ko veļas tad drausma, ko baisma,
Ko vaigi tev asarās mirkst,–
Kad skaļa gaviļu gaisma
Iz tavām acīm dzirkst?