Tavā dzimšanas dienā vēlu:
Lai darbā nejustos tu kā kalvē,
Kur katra bērna kliedziens – kā zalve,
Un pietiek spēka to paciest,
Jo bērnus tu mīli, kaut sveši.
Ir pierādīts dzīvē – ja mīli,
Tad tevi arī mīl,
Ir pierādīts dzīvē – ja bēdas,
Tad kopā skumst visi ar tevi,
Un dzīves priecīgos mirkļos,
Kad gavilē tava sirds,
Tu saņem sveicienus kvēlus, un ziedus,
Kurus mīlošie sniedz tev no visas sirds!
Romāns Valters
Romāns Valters dzejoļi
Ak, māmuļ
Šis dzejolis tapa izlasot vienas kundzes vēstuli, kādā no laikrakstiem. Nolēmu, ka var sanākt vārsma, ko arī piedāvāju:
Ak, māmuļ….. .
Nesen braucu uz Rīgu
Garām vietai, kur “Zeme vaid”,
Redzu, stāv trīs tautietes
Starp viņām kaimiņu Lienīte.
Ārā knapi virs nulles,
Bet tās stāv pusplikas – dulnās!
Ne pieturas, ne nojumes
Zem klajas debes juma mežmalā ganās.
Ak, redz kā vienai laimējās
Lepns autiņš blakus stāj,
Māj tautietis meičai, durvis ver,
Uz mājām vai vedīs to?
Ak, māmuļ, no acīm tālāk šie brauks
Lai mīlētos mežiņā divatā.
Mašīnā bijām trīs mēs,
Taujāju ceļa biedriem
Ko gan var darīt mežmalā
Trīs tautietes pusplikas salā?
Ko brīnies, tu, māmuļ?
Mācīties, strādāt šīm negribas,
Gribas bez piepūles īpašas
Viegli uzdzīvot, saņemt eirīšus.
Ieteica ceļa biedri,
Apmeklēt klubu pa dienu.
Aizgājām kopā ar krustmāti,
Ak, labāk nebūtu gājušas!
Ak, māmiņa, ak māmimiņa
Tavu stingru audzināšanu
Meitiets pie stienīša danci ved,
Ar prievīti kaunumu sedz.
Tad iznāca puisieši braši,
Un nometa drēbes sev knaši,
Labi ka mantību kaut mazliet aizsedza
Laikam ar vīģes lapām!
Jau piecdesmit
Es nevaru nostāvēt uz taisnām kājām
Kad skaista sieviete garām iet,
Ja nebūtu jāiet uz mājām,
Es gribētu tai pakaļ skriet.
Jel nemelo sev, teic dakteris klusām
Tev meitās tā der, kauns būtu blakus tev iet,
Pacel klausuli, piezvani sievai,
Un saki, lai plika tā tūliņ gultā iet.
Kad redzēsi kailu, pieskaries gūžām,
Kā jaunībā, jutīsi – asins rit,
Tad ņem un tik skūpsti, krūtis glāsti
Līdz krūšgali cieti top,
Un drīz dzirdēsi, gana,
Laiks strauji rit,
Vajag novest līdz galam jau iesākto!
Mātei
Tavas maigās rokas
Silti glāstot mierina,
Tavi gudrie vārdi
Uz cēliem darbiem vedina.
Maigais acu skatiens –
Noklusēto, māt, pamani,
Un plaukstas manas tverot
Uz atklātību mudini.
Man dārgs ir tavs padoms
Citādi redzēt sāku,
Dzīves pavērsieniem skaudriem
Stājos ar mīlas spēku.
Kas mums visiem laimi atnes!
Pār laukiem, mežiem baltām kājām
Nāk Sala tētis uz mūsu mājām.
Kas maisā – laikam dāvanas,
Kurš skaitīs skaistus pantiņus,
Tam dāvās smukas lietiņas!
Jau atkal Ziemassvētki klāt,
Ir laiks no sirds ko dāvināt –
Lai tā būtu mīlestība ,
Lai tā būtu saticība,
Lai tas būtu miers virs zemes,
Kas mums visiem laimi atnes!