Šo ceļu jūs ar mīlestību sākat,
Tad mērojiet to kopā, lai ik reiz,
Kad grumbuļains, vai augšup – stāvā kalnā ejot,
Spēj mīlestība, no tā lejā kāpjot, noturēt!
Mīļš glāsts, karsts skūpsts
Un roku tvēriens ciešāks,
Bez vārdiem saprast liks,
Ka liela laime divatā vien – nesanāk.
Ar lielu brēku, gaisu tricinādams,
Nāks jūsu mīlestības auglis šajā pasaulē –
Tā jūsu jaunradītā dvēselīte,
Ko jums, līdz mūža galam jāsaudzē.
Un atkal pār galvām mākoņi slīd,
Nāks jauna diena rīt, aizparīt,
Jums vēlam līdz sirmumam blakus iet,
Spēt jaunās sirdis ar mīlas “pavadu” saturēt!
Romāns Valters
Romāns Valters dzejoļi
Ko gan vēlēt dzimšanas dienā
Ko gan vēlēt dzimšanas dienā,
Mūžam stipru veselību?
Nieki – veselību sagraut var sirgstošs garāmgājējs!
Ko tad vēl var vēlēt,
Laimi, spēku, mīlestību?
Nieki – zini, taču, laimi jākaļ katram pašam,
Spēku – tas tak ir no dabas dots,
Mīlestību – jājautā, tad kādu?
Labi, vēlam tev no visas sirds –
Nekad lai dzīves ceļā
Netrāpītos sirgstošs gars,
Laimi – lai nav pašai jākaļ,
Spēks – lai vienmēr kaulos tev,
Mīlēt – sevi, citus!
Darbā sapelnīt daudz naudu,
Un gūt, no katras nodzīvotās dienas,
Ne rūgtumu, bet baudu!