Parudenī.

by

Ežmalītē sēdu, skatos,
Vasariņa vārpu ratos

Aizbrauc pāri laukiem maniem,
Zvanīdama dzērvju zvaniem.

Miežu stiebri-ritentiņi,
Auzu skaru iemauktiņi;

Groži – tīmeklīšu diegi-
Mirdzēt mirdz kā balti sniegi.

Aizbrauc, aizbrauc vasariņa…
Cīruls bēdīgs čirkst uz ciņa:

Liru- lī!!!
Liru – lī!!!

Lirai stīgas satrūkušas:
Visas dziesmas izbirušas-

Liru – lī!!!
Liru – lī!!!

Kur lai citas tagad jemu;
Saulīte iet zemu, zemu.

Liru – lī!!!
Liru – lī!!!

Kaili lauki, salti rīti,
Tukša dziesmu vācelīte.

Liru-
Liru –
Liru – lī!!!

Viens no rudens dzejoļiem.

by

Rudens drīz beigsies. Tirgošu sapņus
Par kļavlapām dzeltenām, sārtām.
Bagāta būšu. Jā, māju man nav,
Mūžīgi stāvu vārtos.

Un es lūdzu pelēkām debesīm-
Pār mani kā palags lai klājas,
Lai mani putni aizmūžos klīstošie,
beidzot atrastu mājas.

Un es lūdzu pelēko rudeni,
Plēs mani kā augli pušu,
lai vārdi kā sēklas ligzdu sev
tīrumā saslušā.

Raganu āboli.

by

Līkst ābelei zemu ik zars,
Tos noliecis ābolu svars.
Apaļi, koši,
Tik kārdinoši,
Ka roka rauj!
Iecērtas zobi,
Sašķobās lūpas,
Saviebjas seja,
Atstiepjas zods,
Asaras sprāgs –
Tik skā – bs!!!

Smejas mans kaimiņš: – Raug,
Te raganu āboli aug!

Anitas pavasara lūgums.

by

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari.

Atnes vizbulīšu klēpi,
Ko zem sniegiem gravā slēpi.

Dāvā kokiem zaļas lapas,
Atver bērzu sulām tapas.

Es ar blakusmājas Juri
Likšu bērzā strazdu būri.

Atsūti jau tagad maiju,
Tad ar savu lelli Paiju

Varēšu uz skolu doties,
Ābecītē paskoloties.

Vēl, ja nebūtu par grūtu,
Mazu brālīti man sūti.

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari!

Vizbulēns.

by

Kur mežam ziemas miegs
nav lāgā izgulēts,
ir šorīt piedzimis
mazs, priecīgs vizbulēns.
Viņš runāt nemāk vēl, vien acis
mirkšķina,
ar sīkām saknelēm
pa smiltīm šņirkšķina.
Neko tam neprasi,
neko tam nesaki,
jo viņš mūs pirmais redz,
mēs – viņa vecāki.