Divpadsmit mēneši

Nu nākat, bērniņi, izstāstat,
Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

Jaungada mēnesi –
saņemt skriesim,

Meteņu mēnesī –
ķekatās iesim,

Sērsnu mēnesī –
pavasari gaidīsim,

Sulu mēnesī –
lēļojot ganos dzīsim,

Ziedu mēnesī –
Jāņiem vaiņagus pīsim,

Siena mēnesī –
sieniņu grābsim,

Labības mēnesī –
pļaujas vezumos kāpsim,

Rudens mēnesī –
pēc riekstiem lodāsim,

Veļu mēnesī –
veļus godāsim,

Salnas mēnesī –
mežā pēc malkas steigsim,

Ziemas mēnesī –
ziemas saulgriežus sveiksim,

Tad atkal jaungadu saņemt skriesim
Un cauru gadu darbiņos iesim.

Rainis

Princese

Man stāstīts tik daudz pasaku,
Es neticu vairs viņām, —
Slīgst galva man zemāk un zemāku
Kā upes vītoliņam.
Kur atrast pasaku tādu, tik skaistu,
Lai stāstīta, tūdaļ neizgaistu?
Es pate gribu ko izdomāt
Kur viss, kas skaists, arī patiess kļūtu,
Un to visskaistāko vēl turklāt,
Kur pate es tā princese būtu —
Un zelta krēslā sēdētu še
Kā lukturī iedegta svecīte.

Aspazija

Vēja māte mežā

Pūšu tāšu tauri,
Lai skan mežiem cauri
Vēja mātes auri —
A—a—ū! A—a—ū!

Nāciet, mani gari,
Pūtiet arī, arī —
A—a—ū! A—a—v!

Nākam arī, arī,
Pūšam žēli, gari —
A—a—ū! A—a—ū!

Pūšam žēli, gari,
Kokiem kaili zari!
Pū—! tū—! šū—!

Zelta lapas bira,
Zaļā zeme mira —
A—ai! A—ai! A—ai!

Rudens jau tik sebu,
Sals iet drebu, drebu!
Ū—ū—ū! Ū—ū—ū!

Pūšam tāšu tauri,
Lai skan mežiem cauri
Vēja mātes auri:
A—a—ū! A—a—ū!

Rainis

Ināras zaķītis

Īniņas zaķītis esmu es,
Un nāku šurp no tālienes,
Kur zaļos mežos puķes zied,
Un koku ēnā putni dzied,
Un sulo zaķu kāpostiņi,
Un mīksti čaukst sūnu paklājiņi.
Nu glabā man’, meitiņ, un drēbītēs tin!
Un sargi, ka mani kāds nesamin!
Un gādā, ka vakarā noguldīts tieku! —
Tad būšu tev, Īniņ, es allaž par prieku.

Vilis Plūdons

Nedrošs tilts

Ak, tavu prātu!
Ak, tavu iedomu!
Mēness pār upi
Būvēt grib tiltiņu!

Steigu steidzībā,
Raitā rīcībā,
Līdz mēness dilumam
Jābūt tam gatavam!

Dimanta dēļi,
Zelta grodi,
Spoži spieķīši,
Spulgi spraislīši . . .

Zibin-zib zāģīši,
Cilājas cirvīši,
Vizuļo vīles
Virs dzidrās dzīles.

Vilnīši veras,
Āķīši ķeras,
Šķiras un saistās —
Kā laistās! kā laistās!

Bet mīļo mēnestiņ,
To es tev pasaku:
Par tavu tiltiņu
Es nu gan neiešu!

Aspazija