Dzejoļi

Dzīvība,
kas ledū iesala,
Dzīvība,
kas sniegos dusēja,
Pamostas
no zīles skaņās balss:
“Dzirdiet!
Ziemas varai nu ir gals!”
Siltums
pārvērš sniegu ūdeņos…
Saule
zemei jaunu spēku dod,
Un, kur bija
nesen sniegā viss,
Galvu
izslej sniega pulkstenis

Ir debesis atkal tik skaistas!
Tās noliecas lejup un raugās,
kā dzidrās acis tām laistās
kūstošā sniega strautā.
Ir debesis atkal tik tuvas!
Es mākonī slīdu kā laivā
ar ziedošām saules burām,
un mirklis pieskaras vaigam.
Ir debesis atkal tik mīļas!
Un vienmēr gaismas tām gana –
tavi vārdi kā putni tur dzīvo
un spārniem svētību zvana

Sniegpulksteņu zvani
Iezvana sirdī pavasari.
Un gluži kā Čaikovskis ziedu valsi
Arī putni debesīs
Čivinās pavasarīgu melodiju.
Gaišu kā uzlecošs saules stars,
Skanīgu kā vijoles trauslais lociņš.
Un es skanēšu tikpat skaļi
Tāpat kā sniegpulksteņu zvani
Iezvana sirdī pavasari.

Zied mazā, baltā kleitiņā
Sniegpulkstenītes sētmalē
Un smaida siltai saulītei
Tur augstu, augstu debesīs.

Ir pavasaris atnācis
Dabā viss ir atdzimis
Tas dziļi elpu ievilcis
Rasā zemi pārklājis.

Briest koku zaros pumpuri
No miega lācis pamodies
Un bites katrā pļavā san
Bet putnu dziesmas tālu skan.

Ir pavasaris atnācis
Prieka vēsti atnesis
Tas gaismu sirdī ielējis
Un acis vaļā atvēris.

Dzied mazā, baltā kleitiņā
Sniegpulkstenītes sētmalē
Ir pavasaris atnācis
Un sirdī prieku ielējis.