Ir debesis atkal tik skaistas!
Tās noliecas lejup un raugās,
kā dzidrās acis tām laistās
kūstošā sniega strautā.
Ir debesis atkal tik tuvas!
Es mākonī slīdu kā laivā
ar ziedošām saules burām,
un mirklis pieskaras vaigam.
Ir debesis atkal tik mīļas!
Un vienmēr gaismas tām gana –
tavi vārdi kā putni tur dzīvo
un spārniem svētību zvana