Reizēm man patīk iztēloties,
Ka dzīvoju es filmā,
Kur viss neiespējamais
Kļūst iespējams.
Eju es pa ielu,
Ausīs skan “Paper Houses”,
Uz lūpām rotājas smaids.
Sejā pūš ledains vējš,
Debesis jau krēslojas,
Pie māju jumtiem mirgo gaismiņas.
Garāmgājēji nesapratīs
Šo sajūtu, kas manā sirdī raisās.
Iekšēji es lūstu,
Ārēji – laime plūst no visām malām.
“Kāpēc?”
Gribētos man pajautāt.
Kāpēc dzīve tāda ir,
Ka skaidrības nekādas?
Rasa Švireviča
Mīlestība ir kā jūras vējš,
Kas maigā naktī klusi elš,
Tā ienāk dvēselē kā dziesma,
Un piepilda to līdz malām ar prieku.
Tā zvaigžņu gaismā maigi skan,
Kā sirds, kas ilgojas un deg,
Tā nes mums sapņu brīnumus,
Un dzied par laimi, kas mūs saista.
Mīlestība ir kā saulriets,
Kas krāso debesis ar siltu spīdumu,
Tā sniedz mums cerību un spēku,
Un rāda ceļu caur dzīves vētru.
Tā ir kā roze, skaista un trausla,
Kas plaukst ar katru pieskārienu,
Tā ir kā dejas solis viegls,
Kas savij divas sirdis vienā ritmā.
Mīlestība ir nebeidzams stāsts,
Kas dzimst no skatiena un smaida,
Tas ir brīnums, kas nekad nezūd,
Un paliek mūsos, pat ja gadi iet.
Liene Šurma
Optimists redz rītu kā dāvanu spožu,
Pesimists saredz tikai vētru nevažojošu.
Viens zīmē varavīksni pār pelēku jūru,
Otrs skaita viļņus, kas krastā sit sūru.
Optimists cer, ka zvaigznes vēl spīdēs,
Pesimists bēdu vīnu vien pildīs krūzēs.
Viens saredz ceļu caur tumšu nakti,
Otrs tikai ēnas, kas velk smagu nastu.
Bet man? Man gluži vienalga, kas ko domā,
Es eju, kur prāts un sirds mani sauc.
Ne prātoju, vai debesis kritīs, vai celsies,
Es dzīvoju mirkli, kas priekšā man stājas.
Ne optimists, ne pesimists – es pa vidu,
Ar savām domām kā vilnis bez tilta.
Kur viens redz gaismu un otrs redz tumsu,
Es dzejoju dzīvi ar pilnu plaukstu.
Kristaps Dilāns
Sēru mākoņi ir gaisā,
Asaras pil kā maza bērna raudas,
Aprīļa beigās uzsnieg sniegs,
Viss atgādina par viņas klātbūtni.
Manai tantei <3
Ar katru dienu tu man pietrūksti ar vien vairāk.
Emīlija Tetere
Tu skaties viņā, kamēr es vēroju tevi, tavas acis kā visdziļākais okeāns, es tajās iegrimstu.
Kaut man šajā dzīvē piedzīvot tavu pieskārienu, tavu skatienu, tavus glāstus.
Tu tik maigi pret viņu, cik maigi man nepiedzīvot.
Tavs augums tik skaists, kaut es tajā varētu iegrimt un pazaudēties mirkļa iespaidā.
Emīlija Tetere