Optimists redz rītu kā dāvanu spožu,
Pesimists saredz tikai vētru nevažojošu.
Viens zīmē varavīksni pār pelēku jūru,
Otrs skaita viļņus, kas krastā sit sūru.
Optimists cer, ka zvaigznes vēl spīdēs,
Pesimists bēdu vīnu vien pildīs krūzēs.
Viens saredz ceļu caur tumšu nakti,
Otrs tikai ēnas, kas velk smagu nastu.
Bet man? Man gluži vienalga, kas ko domā,
Es eju, kur prāts un sirds mani sauc.
Ne prātoju, vai debesis kritīs, vai celsies,
Es dzīvoju mirkli, kas priekšā man stājas.
Ne optimists, ne pesimists – es pa vidu,
Ar savām domām kā vilnis bez tilta.
Kur viens redz gaismu un otrs redz tumsu,
Es dzejoju dzīvi ar pilnu plaukstu.
Kristaps Dilāns