Ieklausies kā dzied vējš,
Jo vējam ir sava balss,
Tas ar dziesmu dzēš,
Dzēš visu kam drīz būs gals.
Sajūti tās pašas sāpes,
Jo tās vissmeldzīgāk sūrst,
Sajūti tās pašas slāpes,
Kā sirds mana gurst.
Vai tu dzirdi, kā tava paša sirds pukst?
Tā kā tava sirds pukst, tā nevienam citam nepukst.
Jo tava sirds ir neparastākā, kā nevienam citam nav.
Tava sirds ir betona gabals,
Tai vairs nav savas balss,
Tā vairs nesāp kā cita sāp.
Ļauj tai balsi savu skaļāk celt,
Un mīlestību smelt.
E.Nierliņš
Jaunais gads mums atkal dos dienas –
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.
Telefonā sēdi tu negribi redzēt dzīvi
Dzīvē īsta putni dzied, dzīvē īsta smieties var
Virtuālajā kustēties, nevar smieties īstus smieklus nedzird īstus putnus tur
Labāk ārā ej paelpo svaigu gaisu tur
Tur tev būs labāk
Marta
Tik lēni pārklājas peļķes ar ledu,
Pie vaigiem piesalst man asaras.
Zeme piesnigusi balta,
Salta dvaša no lūpām nāk.
Bet, rau, tur tu jau nāc,
Sniedz man savu roku
Un ved cauri šim biezajam sniegam!
Tad stāvēsim mēs divi vien
Un mīsim skūpstus
Zem zvaigžņu bumbām gaišām.
Uz brīdi laika strauts stās,
Un Mēness sauks vārdus mūsu.
Tikai Tu, Zvaigznes un Es.
Tikai Mēs…
Rasa Švireviča
Es raugos grāmatas lapās –
Tās klusē.
Es raugos debesīs –
Tās klusē.
Es raugos telefona ekrānā –
Tas klusē.
Ceriņziedi šūpojas vējā,
Saule viegli apspīd zaļo zemi.
…
Bet – nekā.
Klusums.
Viens izteikts vārds pārvēršas čukstā
Un aizlido tālēs prom.
Viena doma balsī neizteikta
Savu rītu nesastop.
Viena elpa apraujas
Un nomirst klusumā.
Klusumā.
Rasa Švireviča