Ieklausies kā dzied vējš,
Jo vējam ir sava balss,
Tas ar dziesmu dzēš,
Dzēš visu kam drīz būs gals.
Sajūti tās pašas sāpes,
Jo tās vissmeldzīgāk sūrst,
Sajūti tās pašas slāpes,
Kā sirds mana gurst.
Vai tu dzirdi, kā tava paša sirds pukst?
Tā kā tava sirds pukst, tā nevienam citam nepukst.
Jo tava sirds ir neparastākā, kā nevienam citam nav.
Tava sirds ir betona gabals,
Tai vairs nav savas balss,
Tā vairs nesāp kā cita sāp.
Ļauj tai balsi savu skaļāk celt,
Un mīlestību smelt.
E.Nierliņš