Ja tu zinātu, kā es gribu pieglausties
Maigi skaujot, tuvāk sev kļaut,
Kurš mums aizliegs skūpstīties
Ja kādam nepatīk, lai iet zāli pļaut!
Vēlmes pašas liks rokām drēbes nost raut,
Mēs nenācām šurp ākstīties,
Siena gubas var arī rītu kraut,
Tad sāksim tik bučoties,
vienam otru tuvāk, ciešāk skaut!
/Romāns Valters/
Pie tevis mans domu pavediens steidzas,
Atkal kārtējā darbdiena beidzas,
Lai tev uz katra soļa veicas,
Mana mīla pie tevis tiecas!
Iztālē redzu ķermeni tvirto,
Liekas – gaisā tavas smaržas virmo,
Atceros glāstus, skūpstu pirmo….
Vai jūti, vai dzirdi?
Kā dvēsele kliedz-
Lai mūsu mīla uz mūžiem mirdz!
/Romāns Valters/
Man nevajag, lai izkaisi tu ziedus,
I LOVE YOU rakstītu uz lidmašīnas spārniem,
Man vajag dzirdēt – ļoti mīlu,
Un sajust katru dienu tavu klātbūtni!
/Romāns Valters/
Es zinu, saprotu, ka sirds pēc mīlas alkst,
Es zinu, saprotu, ka miesa arī alkst,
Pie visa vainīga ir kaisle,
Bet kaisle ir bez prāta.
Kad vēlmes stiprākas, tad saprāts trako,
Līdz negūsti tu to, ko kāro,
Tik vēlāk acis atveras, tik vēlāk apskaidrība nāk,
Viss labi ja ir mīla, bet ja nu viņas nav?
Tad prātu pārņem šaubas,
Kur šaubas – bailes tur.
Tad nogaidi, kas tālāk,
Vai uzmanība, alkas jaunas?
No tā, kā risinās viss tālāk,
Ir daudz kas atkarīgs,
Ja dzirdi – es mīlu,
mīlu!
mīlu!
Tad sirds un prāts it visu sapratīs,
Tik mīlestībai ir tā dziņa,
Kas divas sirdis tuvina,
Tad uzvar neprātīgās alkas,
Un kaisle – miesas tuvina!
/Romāns Valters/
Ko klusībā pie sevis sapņo,
Nekautrējies – to steidz man stāstīt,
Jo ilgāk klusēsi par to – tak velti,
Jo mazāk drosmes būs.
Tās neprātīgās domas,
Kā kaut kas neaizsniedzams, tāls,
Tās vienatnē gūst virsroku, tās aizrauj,
Kad domā – laiks skrien nemanot,
Jau tūlīt gribas mīļo apskaut, noskūpstīt,
Bet, kā lai saņemas, kaut varētu es zināt,
Ko teiks, vai sapratīs, kā uztvers viņš šos vārdus?
Bet, lūdzu, esi drosmīga,
Jo mīla – tas ir burvīgs spēks,
Tu esi viņam vienīgā,
Tad kam tu vēl par sapņiem stāstīsi?
Tad kuru vēl tu savos sapņos glāstīsi,
Kurš vēl tās tavas vēlmes izpildīs,
Kurš vēl tik kvēli mīlēt tevi spēs,
Tik tas, kurš mīl, un kuru mīli tu.
/Romāns Valters/