Jaunie dzejnieki

Ieklausies kā dzied vējš,
Jo vējam ir sava balss,
Tas ar dziesmu dzēš,
Dzēš visu kam drīz būs gals.

Sajūti tās pašas sāpes,
Jo tās vissmeldzīgāk sūrst,
Sajūti tās pašas slāpes,
Kā sirds mana gurst.

Vai tu dzirdi, kā tava paša sirds pukst?
Tā kā tava sirds pukst, tā nevienam citam nepukst.
Jo tava sirds ir neparastākā, kā nevienam citam nav.

Tava sirds ir betona gabals,
Tai vairs nav savas balss,
Tā vairs nesāp kā cita sāp.
Ļauj tai balsi savu skaļāk celt,
Un mīlestību smelt.

E.Nierliņš

Telefonā sēdi tu negribi redzēt dzīvi
Dzīvē īsta putni dzied, dzīvē īsta smieties var
Virtuālajā kustēties, nevar smieties īstus smieklus nedzird īstus putnus tur
Labāk ārā ej paelpo svaigu gaisu tur
Tur tev būs labāk

Marta

Mīlestība ir kā jūras vējš,
Kas maigā naktī klusi elš,
Tā ienāk dvēselē kā dziesma,
Un piepilda to līdz malām ar prieku.

Tā zvaigžņu gaismā maigi skan,
Kā sirds, kas ilgojas un deg,
Tā nes mums sapņu brīnumus,
Un dzied par laimi, kas mūs saista.

Mīlestība ir kā saulriets,
Kas krāso debesis ar siltu spīdumu,
Tā sniedz mums cerību un spēku,
Un rāda ceļu caur dzīves vētru.

Tā ir kā roze, skaista un trausla,
Kas plaukst ar katru pieskārienu,
Tā ir kā dejas solis viegls,
Kas savij divas sirdis vienā ritmā.

Mīlestība ir nebeidzams stāsts,
Kas dzimst no skatiena un smaida,
Tas ir brīnums, kas nekad nezūd,
Un paliek mūsos, pat ja gadi iet.

Liene Šurma