Sēru mākoņi ir gaisā,
Asaras pil kā maza bērna raudas,
Aprīļa beigās uzsnieg sniegs,
Viss atgādina par viņas klātbūtni.
Manai tantei <3
Ar katru dienu tu man pietrūksti ar vien vairāk.
Emīlija Tetere
Jaunie dzejnieki
Jaunie dzejnieki dzejoļi.
Vai patiesība ir grēks?
Tu skaties viņā, kamēr es vēroju tevi, tavas acis kā visdziļākais okeāns, es tajās iegrimstu.
Kaut man šajā dzīvē piedzīvot tavu pieskārienu, tavu skatienu, tavus glāstus.
Tu tik maigi pret viņu, cik maigi man nepiedzīvot.
Tavs augums tik skaists, kaut es tajā varētu iegrimt un pazaudēties mirkļa iespaidā.
Emīlija Tetere
***
Svece klusi deg un kvēlo,
Nakts tai acīs dziļi smeļo.
Liesmas valsi vējā griež,
Gaismu tumšās ēnās liež.
Viņa viena sargā mūs,
Kad no tumsas apmaldāmies,
Silta, klusa, nelūdzot,
Klēpī gaismu sniedzot dod.
Lēni dzirkstis siltums plūst,
Aizsniedz sirdi, apņem klusu.
Siltums atmiņās mūs nes,
Sveču nakts mūs mierinās.
Katra liesma maza dzirksts,
Kura aicina un pieglaužas,
Klusi uguns pasauli,
Aizved domās gaismas ceļos.
Līdz ar rītu svece nodzisīs,
Paliks atmiņas un kluss miers.
Gaišums, kas no sveces gūts,
Mūsos ilgi, ilgi kūs.
Kristaps Dilāns
Otrā puse
Manējā pusē
Stikliem izbira rūtis
Papildus gaisma laužas uz āru
Bet tur , tajā , aiz šķautnē
Slēpusies trešā puse
Un tā tagad mainās
Jo nespēj vairs klusēt
Ir stikliem jāizbirst
Ja skaļums par lielu
Smalki saplēsti stikli
Klāj pašu galveno ielu
Otrā pusē
Ne šajā
Pasaules varenie tusē
Neviens mums nestāsta
Saplēstie klusē
Visiem pa vidu
Kā agrāk
Tīras dvēseles staigā
Tās nesagriež kājas
Jo neslēpj savus vaigus
Ak ,pasakiet kāds
Kur kājas tās mazgā ?
Ka šķautnes negriež
Varbūt kļūs labāk
pucenis
Pievienoja: Raitis
Bet šodien
Es savam telefonam pieburšu ausis
Piebēršu tās ar lapu šalkoņu un cīruļu dziesmām
Varbūt tad kādu dienu telefonam iemirdzēsies acis
Redzot, kā zilie zvaniņi šūpojas vējā un bites sūc medu
Varbūt kādu dienu tas noglāstīs manu vaigu
Bet šodien….Es tikai pieburšu ausis
pucenis