***

Svece klusi deg un kvēlo,
Nakts tai acīs dziļi smeļo.
Liesmas valsi vējā griež,
Gaismu tumšās ēnās liež.

Viņa viena sargā mūs,
Kad no tumsas apmaldāmies,
Silta, klusa, nelūdzot,
Klēpī gaismu sniedzot dod.

Lēni dzirkstis siltums plūst,
Aizsniedz sirdi, apņem klusu.
Siltums atmiņās mūs nes,
Sveču nakts mūs mierinās.

Katra liesma maza dzirksts,
Kura aicina un pieglaužas,
Klusi uguns pasauli,
Aizved domās gaismas ceļos.

Līdz ar rītu svece nodzisīs,
Paliks atmiņas un kluss miers.
Gaišums, kas no sveces gūts,
Mūsos ilgi, ilgi kūs.

Kristaps Dilāns