Rainis

Līku muguru
Apkārt klaidot,
Dāvanu lūgties,
Gaužot un vaidot-

Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!

Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!

Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!

Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:

Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.

Raudāt sev, raudāt,-
Kas gļēvos ies žēlot?-
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!

Viņš brauca jūrā jaunus ceļus rast!-
Vējš asi pūta, dzina to uz sērkli,
Un gurdi teica viņš: “Krastā vīšu pērkli;
Ak, laime tuvu, vajga to tik prast!”

Man mīļāks godīgs pesimists,
Kas dzīves tukšumu nes, zobus griezdams,
Ne vieglis filistris, saukts optimists,
Kurš šķiet, ka, dzīves nastas projām sviezdams,
Viņš visus mezglus ir jau atšķetījis-
Tik gudris palikdams, cik agrāk bijis.

Brīnums, cik drīzi,
Brīnums, cik ātri-
Vien-divos gados
Filistris tiki:

Nedz brīvi smiekli,
Nedz skaļa runa,-
Vispārīgs spriedums,
Atgremu domas,

Nopietnas ūsas,
Prātīgas lūpas,
Deguns miermīlīgs,
Pamatīgs vēders!

Cienība svārku
Sīkākā kroķītē,
Līdz kurpju galiņiem:
Krietn-krietnis tautiets!

Jaunais tavs princips:
“Visur pa godam,
Lēnām, ar apdomu
Veikala lietās!

Nevar ar pieri
Triekties pret mūriem..
Dieva liktas valdības
Pamatus šķobīt.”

Aiz viņiem kalniem
Pārdrošais neprāts,
Degošās asinis
Dzesētas – alū…

——————————-
——————————-

Brīnums, cik drīzi
Ikdienas dzīve
Pāri tev gājusi
Smagiem soļiem!

Kas mīlē tēviju, tiem ir savs kakts,
Kur lietū patverties un nolikt galvu;
Tiem miera prāts un maizes rieks par balvu,
Tie maz ko bēdā, lai visapkārt nakts.

Bet vai! Par tiem, kas straujāk slēdz to sirdī,
Tie liktens āmuram ir smēdes lakts,
Tos tēvuzemes sāpes kaļot tirdī-

Bez poēzijas piekaļ tos pie cietas-
Pie tēvzem-sienas rokas top tiem sietas-

*Cietumā 1897. g.